Nevienam vairs nav noslēpums, ka ,apmēram, 7 gadu vecumā bērni uzsāk skolas gaitas, un bieži vien skola un tās apmeklējums kļūst par centrālo asi, ap kuru griežas gan paša pirmklasnieka pasaule, gan visas ģimenes rūpes. Tomēr 7 gadu vecumu nevar viennozīmīgi uzlūkot kā absolūti pakārtotu skolas sākumam. Gluži tāpat kā jebkuram citam, arī šim vecumam ir tikai tam raksturīgas psihiskas īpatnības un likumsakarības (uzskata A.Miltuze).
7 gadu vecumam ir divējāds raksturs – no vienas puses to var aplūkot kā jebkuru citu vecumposmu, izdalot tam raksturīgās pazīmes un īpatnības. No otras puses – mēs varam ignorēt, ka šis ir laiks, kad bērns sāk funkcionēt pavisam jaunā sociālā sistēmā – skolas mācībās, kas izvirza pavisam jaunas prasības, liek veidot jaunus uzvedības modeļus un attiecības. Un tieši šis divējādais raksturs padara 7 gadu vecumu tik interesantu un reizē arī tik grūti izprotamu.
Kas tad ir raksturīgs šim vecumam? Neatkarīgi no tā, vai bērns sāk iet skolā vai nē, viņš 7 gadu vecumā mainās. Pārejot no pirmskolas vecuma uz skolas vecumu, bērns kļūst tāds kā grūtāk audzināms, neizprotamāks.…