VĒSTURE PAR SLIMĪBĀM
Vējbakas
VĒJBAKAS (Latīņu val.: varicella) Vīruss saņēma nosaukumu Varicella-zoster (VZV) vai herpes tipa cilvēka vīruss trēšais. Atvērts Į. Ż. Aragao 1911 gadā, attiecas pret dzimtu Herpesviridae dzimtei Varicellovirus[9].
Masalas
MASALAS (Latīņu val.: morbili) – viena no pašām izplatītākajām infekcijām uz zemeslodes. Šī saslimšana bija zināma vēl par dažiem gadsimtiem līdz mūsējai ērai un līdz pat 19. gadsimtam skaitījās viena no pašas briesmīgiem bērnu infekcijām, nereti noslēgusies ar letālu iznākumu. [10].
Masaliņas
MASALIŅAS (Latīņu val.: rubeola) – dažu gadsimtu laikā masaliņas, masalas un skarlatīna bija aplūkojamas kā vienota saslimšana līdzīgu ārēju pazīmju dēļ. Pirmoreiz masaliņas tika aprakstītas ar vācisko terapeitu F. Hofmanu 1740. gadā, bet tikai 1881. gadā atzīta ar patstāvīgu saslimšanu[14].
Garais klepus
GARAIS KLEPUS (Latīņu val.: pertussis) – Izsaucas ar baktērijām Borde - Žangu (pirmoreiz aprakstījušu viņu 1906 beļģu zinātnieks Ę. Borde un franču – Ī. Zhangu) (Bordetella pertussis). Iedzimtā imunitāte, kas ir atkarīga no mātišķām antivielām, neattīstās. Inficēšanas varbūtība pie kontakta saliek 90 %. 1937. gadā ir izcelts mikrobs, kas ir līdzīgs ar garā klepus kociņu[13]. …