Vai bērnu krusta kari ir viduslaiku reliģiozitātes apliecinājums? Jā, tie uzskatāmi parāda valdošo kristīgo noskaņojumu Eiropā, tikai atšķirība tāda, ka šoreiz to pierāda bērni, nevis pieaugušie. No mūsdienu viedokļa raugoties, bērnu krusta gājienu (vai gājienus) var arī uzskatīt par reliģisku fanātismu un salīdzināt ar narkotisko vielu radītu efektu, kas pārņēma bērnu prātus uz gandrīz pieciem mēnešiem. Pastāv uzskats (un tas ir daudz senāks par šodienas vērtējumu), ka šis bērnu svētceļojums atgriezis svētā kara ideju atpakaļ pie saknēm, par pamatu liekot tīru ticību un mērķtiecību. Protams, pozitīvais ir arī tas, ka bērni nedevās izliet asinis – karot ar ieročiem rokās, kā tie varēja novērot darām pieaugušos, bet paļāvās uz savu ticību un nevainību grēcīgās pasaules priekšā. Jeruzaleme viņu skatījumā bija pati Paradīze, un kurš gan īstens kristietis nevēlas nokļūt paradīzē! Pueri jeb krusta gājiena dalībnieki ticēja, ka ir Dieva izredzēti un, pretēji karotājiem, bija gan šķīsti, gan nabadzīgi. To dēvē arī par nabadzīgo krusta gājienu, jo tiem, kam nav ko zaudēt, vienmēr ir piedzīvojumu alkas ar domu, ka citur būs labāk.
Šis notikums pierāda bērnu līdzdalību reliģiskajā dzīvē, kas viduslaikos, izņemot šo krusta gājienu, netiek īpaši uzsvērta. Arī tādēļ bērnu krusta gājienu sauc par neparastu un strīdas par to vēl šodien, kaut arī sākotnējais kristiešu bērnu gājiena mērķis sasniegts netika. Katrā ziņā Jeruzalemi atbrīvot viņiem neizdevās.
…