Lai cik dīvaini neliktos, bet bērni ir tas, par ko mums ir jārūpejas ikdienā un daudziem var likties, ka viņi ir tikai smaga nasta, bet man tas liekas nosodoši, jo bērni taču ir Dieva dāvana, par ko katrs vecākas var būt tikai pateicīgs. Tomēr ne visiem vienmēr veicas un ir bērni, kas vis nedzīvo ģimenēs, bet gan bērnu namos. Ir dažādi iemesli, kāpēc viņi tur nonāk.
Mūsu valstī ir 3 veidu aprūpes centri : Bērnu Bāreņu Aprūpes centrs, kurā atrodas bērni bāreņi un bez vecāku gadības palikušie bērni līdz 2 gadu vecumam, kā arī bērni ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem līdz 4 gadu vecumam, otrs – specializētie bērnu sociālās aprūpes centri, kur atrodas bērni invalīdi ar svarīgiem garīgās attistības traucējumiem no 4 – 18 gadu vecumam, un kā trešais ir bērnu namu patversmes, kur atrodas bāreņi un bez vecāku atbildības palikušie bērni no 2 – 18 gadu vecumam.
Kā pirmo no iemesliem es vēlētos aplūkot to, kad vecākiem tiek atņemtas aprūpes tiesības. Ne visi vecāki vienmēr ir pratuši parūpēties par saviem mazuļiem un viņiem ir nācis augt nelabvēlīgos apstākļos. Vecākiem atņem aprūpes tiesības tad, kad viņi lieto kādas apreibinošas un atkarību izraisošas vielas, jo tas apdraud bērna dzīvību un viņš nespēj augt labvēlīgos apstākļos. „Mātei, kuras divus mēnešus vecais zīdainis nonācis komā un ticis nogādāts slimnīcā, janvārī Rīgas bāriņtiesa atņēmusi aprūpes tiesības nepilnu gadu vecajam pirmajam bērniņam, aģentūru LETA informēja Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks Aivars Krasnogolovs.…