Mūsdienu un arī nākotnes sabiedrība nav iedomājama bez ģimenes, jo tā garantē cilvēces fizisko un garīgo nepārtrauktību un tālāko attīstību. Ģimene ir pirmā sociālā vide, kurā nonāk bērns, kur tiek veidoti pirmie kontakti un sākas indivīda socializēšanās. Ģimene ir viena no sabiedrības locekļu sabiedrības formām, kura vienā veseluma apvieno realitātē nošķirtās cilvēces „elementārdaļiņas” - sievieti, vīrieti un bērnu. Ģimene ir mūsu sabiedrības pamats, tā palīdz bērniem sasniegt fizisku, emocionālu, sociālu briedumu un neatkarību. Vecāku loma bērnu audzināšanā ir īpaši nozīmīga un svarīga, jo gan vecāki, gan sabiedrība kopumā ir atbildīgas par bērna vispusīgu attīstību. Tāpēc audzināšanai ir liela loma bērna personības attīstībā.
Ģimenē rodas pirmie iespaidi par dzīvi, ģimenē tiek iegūta pieredze attiecību veidošanā. Visi cilvēki ir saistīti ar ģimeni - nākt šajā pasaulē, izaugt, attīstīties, realizēties, atdot vai dalīties savā pieredzē un aiziet no šīs pasaules - bez ģimenes tas viss un vēl nenosauktais nemaz nav iespējams. Ja cilvēkam nav ģimenes, tad viņš nebūs tāds kā citi, viņam nebūs tāda pati vērtību sistēma un viņš nebūs arī par sevi pārliecināts kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis.
Turpinājumā tiks izklāstīta informācija par galvenajām ģimenes problēmām, kas spēcīgi ietekmē ģimeni kā sistēmu un izjauc esošo līdzsvaru. Tiks sniegta informācija arī par bērna nonākšanu audžuvecāku apgādībā, kuri ieņem nozīmīgu vietu katra bērna dzīvē, jo, ja bērns paliek bez ģimenes, tad tieši no audžuvecākiem ir atkarīga turpmākā bērna attīstība un psihosociālais veselības stāvoklis, lai izaugot viņš kļūtu par pilntiesīgu sabiedrības locekli.
…