Bēru rituāli Latvijā un Zviedrijā 21. gadsimtā

Nāve ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, tāpēc atvadīšanās tradīcijas un apbedīšanas rituālu var uzskatīt par būtisku kultūras sastāvdaļu. Katrā cilvēces vēstures periodā un katrā sabiedrībā ir sava attieksme pret nāvi, tāpat kā katrā tautā ir savi bēru rituāli un tradīcijas. Turklāt rituāli ir mainīgi sociālie fenomeni. Arī bēru rituāli laika gaitā mainās, kā to spilgti parāda pēdējo gadu bēru ceremoniju transformācija slimības Covid19 dēļ. Bērēm un bēru rituāliem ir īpaša nozīme katra indivīda un visas sabiedrības dzīvē. Bēres ir ģimenes locekļu kolektīva atvadīšanās no mirušā un ļauj ne tikai atdot viņam pēdējo godu, bet arī nostiprināt ģimenes locekļu savstarpējās attiecības. Bēru rituālu centrā ir paradoksālā vēlme saglabāt saikni ar aizgājēju un vienlaikus arī — saraut šīs saistības un panākt to, lai dzīvotgriba būtu spēcīgāka par tieksmi krist izmisumā. Apbedīšanas rituāli uzsver cilvēka dzīves kontinuitāti, atturēdami piederīgos gan no padošanās dziņai panikā bēgt no notikumu vietas, gan no gluži pretējās dziņas doties mirušajam līdzi kapā. Mūsdienās jauniešu attieksme pret nāves fenomenu ir ļoti virspusēja, taču ar apbedīšanas rituālu un atvadu tradīcijām kā kultūras sastāvdaļu nākas saskarties ikvienam, tāpēc ļoti svarīgi ir zināt, kā pareizi veikt šos rituālus un ceremonijas.
Šajā darbā tiks pētītas pastāvošas atšķirības un līdzības starp bēru rituāliem Latvijā un Zviedrijā 21. gadsimtā. Raksturojot tradicionālos bēru rituālus Latvijā un Zviedrijā, tiks izpētīta to transformācija līdz mūsdienām. Darbā tiks analizēta tikai viena, pašu bēru diena, tuvāk nepievēršoties tādiem fenomeniem kā, piemēram, līķa mazgāšanai un ģērbšanai pēc nāves vai mantas dalīšanai vai kapa kopšanai pēc bērēm.…