Betona izmantošana ēkas konstrukcijās

Betons ir mākslīgs akmens materiāls, kas izveidojas, sacietējot noteiktā proporcijā sajauktam saistvielu, ūdens, pildvielu un speciālo piedevu maisījumam. Līdz sacietēšanai šo maisījumu sauc par betonmasu. Saistvielas un ūdens ir aktīvās betonmasas sastāvdaļas. Tām ķīmiski mijiedarbojoties, veidojas jauns savienojums- lipīga iejava, kas plānā kārtiņā pārklāj smalko un rupjo pildvielu graudiņus un, pamazām sacietējot, sasaista tos. Tādējādi betonmasa pārvēršas izturīgā, monolītā mākslīgā akmenī- betonā.
Betonam un dzelzsbetonam ir labi fizikāli mehāniskie rādītāji un ilgizturība, laba pretošanās spēja temperatūras un mitruma iedarbībai.
Pašlaik būvdarbos arvien plašāk sāk ievest dažādus speciālos betonus, vieglbetonus un augstas izturības betonus, kas dod iespēju samazināt konstrukciju šķērsgriezuma izmērus un materiālietilpību, kā arī uzlabot šo konstrukciju estētisko izskatu.


Betona iedalījums

Atkarībā no darba izpildes veida izšķir monolītās, saliekamās un saliekami monolītās betona un dzelzsbetona konstrukcijas:
monolītās konstrukcijas- izgatavo tieši uz būves projektā paredzētajās vietās, stiegrojumu montējot un betonmasu iestrādājot jau iepriekš uzstādītos veidņos;…