Ievads
Par betonu sauc makslīgu akmens, materiālu, kurš rodas, sacietējot saistvielu (cementa, kaļķu, ģipša u. c.), pildvielu (piemēram, šķembu, grants, smilts) un ūdens maisījumam. Šo materiālu maisījumu pirms tā cietēšanas sākuma sauc par betona maisījumu. Saistvielas un ūdens ir galvenās satāvdaļas, kas nosaka betonmasas un javas īpašības. Pildvielas var būt dabiskās (oļi, šķembas, grants, smilts vai makslīgas (keramzīts, izdedži u. tml.).
Betons ir viens no mūsdienu celtniecības galvenajiem materiāliem, ko lieto betona un dzelzbetona konstrukcijās.
Mana darba mērķis ir izstudēt, cik isti ir daudzveidīgs betons.
Galvēnie uzdevumi:
• klasificēt betonu
• izskatīt dažādu betona veidu īpašības
• uzzināt katra betona veida pielietojumu būvniecībā
Savus mērķus mēģināšu sasniegt izmantojot mācību grāmatas, speciālo literatūru un ar interneta palīdzību.
Betonu klasifikācija
Betonu klasificē pēc tilpummasas, saistvielas un speciālajām pazīmēm (salizturība, ķimiska izturība, ūdensnecaurlaidība u. c.).
Pēc tilpummasas betonus iedala:
• Sevišķi smagie betoni, kuru tilpumma ir lielāka par 250 kg/m3 . Tos izgatavo ar sevišķi smago iežu un metāla pildvielām un lieto radioaktīvā starojuma aizsargbūvēs.
• Smagie jeb parastie betoni, kuru tilpummas 1800...2500 kg/m3 . Tos izgatavo ar smago iežu smalkām (smiltis) un rupjām (oļi, šķembas) pildvielām. Plaši lieto nesošās būvkonstrukcijās.
• Vieglie betoni, kuru tilpummasa 500...1800 kg/m3 .Vieglbetoniem izmanto parasto un ātri cietējošo portlandcementu, kā arī sārņu portlandcementu. Tos iedala lielporu (bezsmilšu) betonos ar rupjām smago iežu pildvielām un šūnbetonos (putubetons un gāzbetons).
…
