Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:149421
 
Author:
Evaluation:
Published: 19.03.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  BETONI UN TO lEDALĪJUMS    3
  Visparīgas ziņas par betonu    3
  Dzelzsbetons    3
  Betona iedalījums    5
  Betona un dzelzsbetona darbu sastavs    6
  IZEJMATERIĀLI BETONMASAS SAGATAVOŠANAI    7
  Saistvielas    7
  Ūdens    12
  Pildvielas    13
  Betona piedevas    13
  Betona veidi    14
  BETONA ĪPAŠĪBAS    17
  Parastā betona fizikāli mehāniskās īpašības    17
  Vieglbetonu fizikāli mehāniskās īpašības    19
  Betona un dzelzsbetona konstrukciju aizsardzība un remonts    20
  Secinājums    23
  Izmantota literatūra    24
Extract

Visparīgas ziņas par betonu
Betons ir makslīgs akmens materiāls, kas izveidojas, sacietījot noteikta proporcijā sajauktām saistvielu, ūdens, pildvielu un speciālo piedevu maisījumam. Līdz sacietīšanai šo maīsijumu sauc par betonmasu. Saistvielas un udens ir aktīvas betonmasas sastavdaļas. Tām kīmiski mijiedarbojoties, veidojas jauns savienojums - līpīga iejava, kas plānā kārtina parklāj smalko un rupjo pildvielu graudiņus un, pamazām sacietējot, sasaista tos. Tādējādi betonmasa parveršās izturīgā, monolīta māksIīgā akmenī - betona.
Betons ir viens no senākajiem būvmaterialiem. Tas izmantots jau pirms mūsu ēras. Kā liecina petījumi, Senās Grieķijas pilsetā Argosā vaļējais ūdensvads bijis veidots no marmora skembām ar kaļku javu. Udens tvertnes sengrieķu pilsētvalstī Sparta bijušas veidotas no o|u betona. Lielais Ķīnas mūris galvenokārt veidots no kaļķu, grants un smilts maisījuma. Arī romiešu arhitekts un inženieris Vitruvijs 1. gs. 2. pusē p.m.ē. savā traktatā «Desmit grāmatas par arhitekturu» apraksta betona izmantoāanu ostu, ēku un vajēju ūdensvadu būvē.
Viduslaikos betonu lietoja arvien retāk, un ar laiku, seviški - pec ķieģeļu ražošanas rūpniecības uzplaukuma sākuma - betonēsanas darbu paņemieni aizmirsās un pamazām praktiski gandrīz izzūda. 19. gadsimtā, sakoties cementa ražošanas straujai attlstībai, no jauna attlstījās un plasi izvērsās betona izmantošana ēku un dazādu inzenierdarīnājumu buvniecībā. Tieši šo betona renesansi var uzskatīt par mūsdienu betona darbu pirmsākumiem, jo tajā, atsķirībā no agrāk izmantotajām saistvielām - ģipša, kaļkiem, māliem, par saistvielu sāka izmantot cementu.
1865. gadā Lielbritanijā tika izsniegts pirmais patents betona izstrādājumu izgatavošanai koka veidņos. Pec tām, sākās plaša betona izman¬tosana ne tikai ēku būvniecibai, bet arī transportbūvēm (tiltiem), hidro-tehniskajai būvniecībai (aizsprostiem, dambjiem u.c.) un militāras nozīmes būvēm.
Tā kā betonam un dzelzsbetonam ir labi fizikāli mehāniskie rādītāji un ilgizturība, laba pretošanas spēja temperatūras un mitruma iedarbībai, ka arī relatīvi mazas izmaksas, mūsu dienas betons (dzelzsbetons) ir kļuvis par vienu no nozīmīgakajiem un plašāk lietotajiem buvmateriāliem.
Betona izmaksu īpatsvars ģimenes mājas būvniecībā var sasniegt pat ceturto dalu no kopējām būvmateriālu izmaksām.
Pašlaik buvdarbu praksē arvien plašāk sāk ieviest dazādus speciālos betonus, vieglbetonus un augstas izturības betonus, kas dod iespēju samazināt konstrukciju šķērsgriezuma izmērus un līdz ar to materialietilpību, ka ari uzlabot šo konstrukciju estētisko izskatu.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register