Mūsu zemapziņa (bezapziņa) informāciju var mums pasniegt tiešā veidā, burtiski un ļoti izsmalcināti, caur tēliem, simboliem. Saskaņā ar Z.Freida teoriju, lai zemapziņas informācija nonāktu mūsu apziņā, tā iziet cauri smalkai cenzūrai. Sākotnēji zemapziņa mums sniedz “smalkus mājienus” (tēlu, simbolu veidā) par mūsu izjūtām, pārdzīvojumiem. Ja cilvēks nepievērš tiem uzmanību, ignorē, izstumj atpakaļ zemapziņā, tad tā informāciju pasniedz jau daudz tiešākā veidā, “kliedzot” par to, kas ar mums notiek.
(http://www.ogresvestis.lv/news.php?newsid=508)
Katra cilvēka apziņas stāvoklis, pirmkārt, ir tas, ko viņš zina, ko viņš apzinās un izprot. Teorētiski šis laiks ir bezgalīgs – mūsu zināšanas pastāvīgi pieaug. Bet praksē tomēr viss ir nedaudz savādāk. Apziņa vienmēr saduras ar ierobežojumiem, kad cilvēks saskaras ar to, ko viņš nezin. Tas, ko mēs nezinām var būt gan ārpus mums, gan mums iekšā. Tas, kas atrodas mums iekšā, bet, ko mēs neapzināmies, un neskatoties uz šo neapzināšanos tāpat tas mūsos eksistē, tiek saukts par bezapzinīgo. Šis bezapzinīgais satur sevī ļoti daudz ko. Tas ir tas, kas ar mums ir noticis, bet, ko mēs esam aizmirsuši. Arī tas, ko mēs sevī apspiežam un noslēpjam dziļi zemapziņā. Tās ir dažādas slimīgas domas un jūtas. …