Bezdarbs
Bezdarbs izsaka resursu zaudējumu. Preces un pakalpojumi, kurus varētu saražot nenodarbinātais, ir zaudēti uz visiem laikiem.
Bezdarbam ir nopietnas sociālas sekas. Cilvēkiem, kuri zaudējuši savas darbavietas, pazeminās dzīves standarts, un tas pats notiek ar viņu apgādājamiem. Vēl viens zaudējums sabiedrībai ir nodokļu iekasēšana bezdarba pabalstiem, jo ir nepieciešams iegūt naudu, lai maksātu sociālās nodrošināšanas pabalstus tiem, kuri ir bez darba. Ja bezdarba līmeni var samazināt, tad šo naudu var izmantot pensijām, skolām, slimnīcām, ceļiem utt.
Vieni no vissvarīgākajiem rādītājiem bezdarba statistikā ir tie, kas parāda, cik ilgi dažādas cilvēku grupas ir bijušas bez darba.
Bezdarbnieks ir cilvēks, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, ir darbaspējīgs, vēlas strādāt un bez panākumiem aktīvi meklē darbu vismaz četras nedēļas. Bezdarbnieks - fiziska persona darbspējīgā vecumā, kura nestrādā, kurai nav citu ienākumu vismaz minimālās darba samaksas apmērā, kura neveic uzņēmējdarbību un meklē darbu. Lai iegūtu bezdarbnieka statusu, personai pēc pieraksta vietas nepieciešams reģistrēties Valsts nodarbinātības dienestā un jāgriežas šajā dienestā vismaz vienu reizi mēnesī. Par bezdarbnieku peronu atzīst četrpadsmitajā dienā pēc reģistrācijas Valsts nodarbinātības dienestā. Ar lēmumu bezdarbnieks savu statusu LR likumā “Par nodarbinātību” noteiktajos gadījumos var arī zaudēt. Šajā likumā noteikts, ka bezdarbnieks var saņemt bezdarbnieka pabalstu, stipendiju, un viņam pēc iespējas tiek piedāvāts piemērots darbs, profesionālā apmācība vai pārkvalificēšanās. Likums uzliek par pienākumu pašvaldībām organizēt algotus pagaidu sabiedriskos darbus. Ilgstošais bezdarbnieks ir bezdarbnieks, kas darbu nevar atrast ilgāk nekā 12 mēnešus.
…