Ikkatrs cilvēks piedzimst un dzīvo ar domu, ka spēs piepildīt savus mērķus, sapņus, sasniegt nospraustās robežās un šķērsot tās – daļēji šī iemesla dēļ mēs pilnveidojamies, iegūstam izglītību, kāpjam pa karjeras kāpnēm un ar gadiem kļūstam nedaudz prātīgāki un zinošāki. Tomēr ne vienmēr dzīvē viss noris tik vienkārši un raiti – ir faktori, kas neatkarīgi no mūsu vēlmēm pārvelk svītru labajiem nodomiem un cerībām. Šie faktori var būt īslaicīgi jeb periodiski, tie var būt neatgriezeniski, tomēr savu iespaidu šie faktori noteikti atstāj un, lai tos pārvarētu, cilvēkam ir jāspēj piemēroties jaunajai situācijai, mainīties un augt līdztekus sabiedrībai un tajā ienākošajām tehnoloģijām, galu galā ar milzu gribasspēku ir jāizcīna sava vieta “zem saules”.
Bezdarbs ir ne tikai viena no Latvijas nopietnākajām problēmām, bet tā ir globāla visas pasaules problēma, ar ko vairāk vai mazāk sekmīgi cīnās ikkatra valsts. “Bezdarbu par nopietnu problēmu Latvijā uzskata trešā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 33%. Savukārt ES valstu iedzīvotājiem šī problēma šķiet daudz aktuālāka. Par bezdarbu bažījas vidēji 46% ES valstu iedzīvotāju, Vācijā šī problēma šķiet aktuāla pat trīs ceturtdaļām valsts iedzīvotāju” [12]. Katras ekonomiskās pārmaiņas nes sev līdzi jaunas tendences darba tirgos un bezdarba līmenis svārstās prasot aizvien jaunus un jaunus upurus – darba autorei pat gribētos piezīmēt, ka diemžēl mūsdienu darba tirgū valda nežēlīgais džungļu likums – izdzīvo stiprākai. Tas, protams, nav domāts tiešā nozīmē, bet gan vairāk tīri teorētiskā – jo spēcīgāki mēs būsim ar savām zināšanām un gribasspēku, jo veiksmīgāk varēsim iegūt kāroto amatu un veidot savu karjeru.
“Darbs ir viena no vissvarīgākajām cilvēka aktivitātēm, kas viņu nodrošina ar iztikas līdzekļiem, veido pamatu radošai domāšanai, pašrealizācijai un sociāliem kontaktiem” [7].
Tātad, ja cilvēks ir bezdarbnieks, vadoties kaut vai no visiem labi pazīstamās Maslova teorijas cilvēks nespēs apmierināt savas vajadzības, bieži vien pat primārās (nodrošināt sevi ar dzīvesvietu, pilnvērtīgu un veselīgu pārtiku), nerunājot jau nemaz par vēlmi realizēt sevi profesionāli un gūt atzinību. Līdz ar to darba autore nonāk pie secinājuma, ka jebkurā gadījumā ilgstošs bezdarbs atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz cilvēka materiālo un emocionālo stāvokli kopumā – iesākumā jau tas saistīts ar finansu trūkumu un visbeidzot ar sevis noniecināšanu, pašvērtējuma pazemināšanu, kas būs tikai bremzējoši faktori jauna darba atrašanai.
Lai analizētu bezdarba problēmu Latvijā, darba autore ieskatīsies vispārējās nodarbinātības tendencēs pēdējos gados, kā arī iezīmēs faktorus, kas tieši ietekmē bezdarbu. Secinājumos un priekšlikumos darba autore centīsies rast risinājumu, kā globāli valsts mērogā labot pašreizējo situāciju, kā arī veiks tās novērtējumu.…
