Ievads
Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas lielas pārmaiņas visās dzīves jomās, tai skaitā arī valsts ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Pēc neatkarības iegūšanas Latvijā notika pakāpeniska pāreja uz tirgus ekonomiku, taču līdz ar šīm pārmaiņām rodas arī jaunas problēmas, kas līdz šim Latvijā nebija pazīstamas. Tā tirgus ekonomikas apstākļos rodas viena no galvenajām tirgus ekonomikas problēmām – bezdarbs, kas ir viena no galvenajām problēmām un makroekonomiskās nestabilitātes rādītājs. Bezdarbs, ko Latvijas iedzīvotāji līdz neatkarības gadiem nepazina, šobrīd ir kļuvis par ļoti aktuālu tēmu ikvienam valsts iedzīvotājam, jo šajos mainīgajos laikos neko nevar skaidri zināt. Šodien jums ir darbs, bet rītdien jūs jau varat papildināt bezdarbnieku rindas.
Bezdarbs – sociāli ekonomiska parādība, kura raksturojas ar to, ka ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā (preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā).
Bezdarbs ir un paliek visaktuālākā tirgus saimniecības ekonomiskā un sociālā problēma, kas ir aktuāla jebkurā valstī (arī Latvijā). Pastāv vairāki iemesli, kāpēc bezdarbs tiek uzskatīts par sociālu un ekonomisku problēmu: resursu zudums, nenodarbināto cilvēku ekonomiskās grūtības, personības degradācija u.c.
Nelielā apjomā bezdarbam ir jābūt normāla tirgus apstākļos. Kāds vienmēr sev meklēs piemērotāku darbu, kāds centīsies stāties darba attiecībās pirmo reizi u.t.t. Jebkurā momentā kādas darba vietas ir brīvas un ir cilvēki, kas tās meklē un, kas arī necenšas atrast darbu. Augsts un arvien pieaugošs bezdarbs ir valsts ekonomiskās lejupslīdes pazīme. Sociālā aspektā tas raksturo sabiedrības pretrunu saasināšanos.
Tirgus ekonomikas sabiedrībā peļņas ieguve ir dominējošā, tādēļ pilnīgi visu darbaspējīgo nodarbinātība nav reāla. Jautājums ir vienīgi par to, kādu bezdarba līmeni uzskatīt par optimālu sabiedrības ekonomiskai attīstībai un sociāli pieņemamu Latvijas apstākļiem, un kādu par ekonomisko attīstību bremzējošu un sociāli bīstamu.
…
