Katras valsts ekonomiskās stabilitātes rādītājs ir pēc iespējas zemāks bezdarba līmenis. 90. gadu sākumā Latvijā radās jauna sociāla un ekonomiska problēma - bezdarbs. Bezdarbs ir pastāvējis vienmēr un šī brīža kritiskajā situācijā, kad mūs ir skārusi starptautiskā krīze vairāk nekā mums šķita, tad šis aspekts ir jāņem vērā ne tikai ekonomiskajā jomā, bet arī cilvēkdrošības jomā.
Viens no galvenajiem noziedzības iemesliem ir bezdarbs. Latvijā raksturīgs strukturālais bezdarbs, kuru radīja tautsaimniecības strukturālie pārveidojumi pēc neatkarības atjaunošanas. Daudzu uzņēmumu likvidācijas rezultātā samazinājās pieprasījums pēc darbaspēka. Pašlaik kā bezdarbnieks ir reģistrējies katrs desmitais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs. Domāju, ka bezdarba ietvaros ir arī jārunā par cilvēku esošajām saistībām, kuras šobrīd sāk kļūt par nastu, jo „treknajos gados” kā tos ir sākusi saukt valdība visi ir neapdomīgi aizņēmušies un nu ir spiesti atgriez bankās ņemtos kredītus, bet tik ilgi daudzinātā krīze jau ir klāt un ļoti daudzi kredītņēmēji ir palikuši bez darba. Tātad, uzreiz rodas jautājums kā tas ietekmēs pārējo sabiedrību? Būtu jāveic socioloģiskie pētījumi par to, ko šie cilvēki un vispār Latvijas sabiedrība ir gatava iesākt, lai uzlabotu tieši savu materiālo stāvokli. Kā jau tas bija redzams 13. janvāra piketā, tad daudzi ir tik sadusmoti, ka ir gatavi ķerties pie radikāliem soļiem kā noziedzība un vardarbība. Tieši šādos ietvaros pētīšu tēmu bezdarbs, jo šajā sabiedrībā ir izskanējuši pārāk daudz izteikumu, ka cilvēki ir gatavi darīt vēl šausmīgākus noziegumus un pārdarījumus arī nevainīgiem cilvēkiem un es vēlos noskaidrot kāpēc?
Mans darba uzdevums ir pētīt bezdarbu kontekstā ar cilvēkdrošību, kas saistīta ne tikai ar paša indivīda drošību, bet gan sabiedrības drošību kopumā.…
