Dažreiz apmaksātais darbs nes pat zaudējumus darbiniekiem. Visspilgtāk tas redzams ģimenēs ar bērniem. Parasti šādās ģimenēs strādā abi vecāki, lai varētu segt bērnu uzturēšanas izdevumus. Šī iemesla dēļ patreiz strādā lielākā daļa Latvijas sieviešu, un viņu īpatsvars sastāda 43.3% no nodarbināto kopskaita. Arī industriāli attīstītās valstīs (Kanādā, Zviedrijā, ASV u.c.) vairākums sieviešu izvēlās strādāt, bet pavisam citu iemeslu dēļ – šajās valstīs ir izveidota un pastāvīgi pilnveidojusies sabiedriskā bērnu aprūpes sistēma, kuru subsidē valsts.
Bezdarbs – tā nav tikai vienkārša aiziešana no darba tirgus. Rietumu valstu statistikā par bezdarbnieku tiek uzskatīta persona, kura nav nodarbināta aptaujas par viņas nodarbinātības statusu brīdī vai kura ir meklējusi darbu iepriekšējo četru nedēļu laikā un ir reģistrējusies darba biržā. Tātad runa iet par cilvēkiem, kuri veido piespiedu bezdarbu.
Secinājumi
• Pastāv liela sociālekonomiskā nevienlīdzība starp Rīgu un lauku rajoniem.
• Reģistrētais bezdarba līmenis Rīgā 2007.gadā vidēji bija 3.7%, bet Rēzeknē – 12.4%. Tādēļ jaunieši arvien vairāk aizplūst no laukiem, bet darbaspēks un intelektuālais potenciāls koncentrējas Rīgā.
• Latvijā valsts atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vēl arvien ir nepietiekams.
• Pieaug prasības attiecībā uz darbaspēka kvalitāti. Nodarbinātības valsts aģentūras veiktā analīze par ilgstoši neaizpildītām darba vietām liecināja, ka darba devējam ir nepieciešams darbinieks ar teicamām teorētiskām zināšanām un labām praktiskā darba iemaņām.
• Reģistrētā bezdarba līmenim ir tendence samazināties.
• Laukos bezdarbs samazinās, jo jaunieši tiecas uz pilsētām, kur viņiem ir iespēja iegūt izglītību un strādāt viņu izvēlēto darbu.
• Bezdarba samazināšanai iestājoties Eiropas Savienībā veikti dažādi pasākumi, rakstīti projekti, lai samazinātu bezdarbu. Šie pūliņi ir arī manāmi redzami, bezdarbnieku skaits lēnām samazinās.
…
