Secinājumi.
1. Nodarbinātība ir ekonomikas pamatproblēma ar plašu spektru un tā parāda ļoti nozīmīgo darbaspēka izmantošanas pakāpi.
2. Bezdarbnieks ir persona, kura grib un var strādāt un aktīvi meklē darbu. Ir pazīstami dažādi bezdarba veidi. Veidojas arī brīvprātīgais bezdarbs, ja cilvēks nepiekrīt strādāt par zemāku darba algu. Pastāv arī piespiedu bezdarbs, jo reāli ir cil¬vēki, kuri grib strādāt par tirgus darba algas likmi, bet darbu nevar atrast.
3. Īpaša nozīme ir dabiskajam bezdarbam, ko dēvē par pilnas nodarbinā¬tības līmeni vai arī inflācijas neizraisošu nodarbinātības līmeni. Uz dabiskā bezdarba pamata tiek noteiktas cikliskā bezdarba izmaksas, ko atspoguļo Oukena likums.
4. Filipa līkne atspoguļo atgriezenisko saiti starp inflāciju un bezdarbu, jo augstākā ir inflācija, jo mazāks ir bezdarbs. Augsta inflācija un liels bezdarbs ir nesavienojami jēdzieni.
5. Atgriezeniskā saite "inflācija - bezdarbs" vērojama tikai īslaicīgā lai¬ka periodā, ilglaicīgajā periodā dilemma "inflācija - bezdarbs" nepa¬stāv.
6. Cilvēki, kuri ir zaudējuši darbu, neko neražo, viņiem nav ienākumu, viņi nemaksā nodokļus budžetā, izmanto savus uzkrājumus, saņem bezdarba pabalstu, kuri tiek maksāti no budžeta.
7. Bezdarba dēļ netiek pilnībā izmantoti ekonomiskie resursi, tā sekas ir ražošanas apjoma, iedzīvotāju ienākumu un valsts budžeta ieņēmumu samazināšanas.
8. Cilvēks, esot ilgi bezdarbnieks, zaudē savas iemaņas, zūd darba pieredze, krītas viņu kvalifikācija.
9. Bezdarbs apdraud savstarpējās attiecības ģimenē, pieaug noziedzība, cilvēkam nav iespējas pašrealizēties.
10. Visaugstākais bezdarba līmenis Latvijā ir bijis 2010. gada martā – 194253 bezdarbinieki.
11. Visaugstākais bezdarba līmenis Latvijas reģionā bija Latgalē – 22,4%
12. Vislielākais nodarbinātības līmenis ir cilvēkiem ar vidējo izglītību.
13. Vislielākais bezdarbnieku skaita palielinājums bija 2009. gada salīdzinot ar 2008.gadu – par 102800 cilvēkiem.
…