Bezdarbs un ta ietekme uz tautasaimniecību

Cilvēku labklājību un dzīves kvalitāti tieši ietekmē stabils darbs un pietiekams atalgojums, tāpēc bezdarba iestāšanās gadījumā parādās virkne problēmu gan pašam cilvēkam, gan valstij kopumā, jo bezdarbs būtiski ietekmē valsts ekonomisko stāvokli un izaugsmi. Kamēr Latvija bija PSRS sastāvā bezdarba problēma tai nebija aktuāla, jo bija attīstīta smagā rūpniecība, un darbaspēka pieprasījums tautsaimniecībā kopumā gandrīz vienmēr pārsniedza darbaspēka piedāvājumu. Taču atgūstot neatkarību, situācija būtiski izmainījās. Un par vienu no Latvijas tautsaimniecības attīstības grūtībām kļuva augsts bezdarba līmenis, kas var bremzēt ekonomikas turpmāko izaugsmi. Bezdarbs ir veidojies strukturālo pārmaiņu pārejas periodā uz tirgus ekonomiku. Svarīgākais bezdarba radītājs ir bezdarba līmenis, kas parāda reģistrēto bezdarbnieku skaita īpatsvaru ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, vecuma grupā no 15-64 gadiem attiecīgajā laika periodā. Taču sakarā ar bezdarba līmeņa patieso novērtēšanu rodas problēmas, jo bezdarba līmenis nav precīzs, jo, pirmkārt, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu, netiek uzskatītas par bezdarbniekiem, otrkārt, pastāv slēptais bezdarbs - ja ir piespiedu dīkstāves, bezalgas atvaļinājumi, bezdarbs netiek konstatēts, tādēļ faktiskais bezdarba līmenis ir daudz augstāks, un treškārt, iespējama nepareizi sniegta informācija apsekojuma laikā. Ja jau bezdarbam ir tik negatīva iezīme, kāpēc viņš vispār rodas? Bezdarbu rada pārmaiņas ekonomikas struktūrā, ekonomikas kritums, kas spiež darba devējus samazināt pieprasījumu pēc visiem resursiem, arī pēc darbaspēka, nepietiekama attīstīta uzņēmējdarbība, darba meklētāju nespēja piedāvāt darba tirgum pieprasītā veida un atbilstošas kvalitātes darba spējas, sezonas izmaiņas atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, izmaiņas iedzīvotāju demogrāfiskajā struktūrā, kad darbaspējīga vecuma iedzīvotāju skaita pieaugums palielina darbaspēka piedāvājumu un bezdarba līmeni. Un izejot no šiem augstāk minētajiem iemesliem, arī bezdarba sekas ir negatīvas, un no ekonomiskā aspekta tās ir sekojošas: tiek saražots mazāks iekšzemes kopprodukts, jo netiek pilnībā izmantots darbaspēks, līdz ar to netiek pilnīgi izmantoti ekonomiskie resursi, kā sekas ir preču un pakalpojumu ražošanas apjoma un iedzīvotāju ienākumu samazināšanās, netiek saņemta alga, līdz ar to netiek maksāti nodokļi Valsts budžetā un cilvēki nespēj norēķināties ar savām saistībām, tiek zaudēta cilvēciskā kapitāla kvalitāte, pasliktinās cilvēka veselības stāvoklis. Tāpēc šī darba ietvaros mēs apskatīsim bezdarbu Latvijā no 1992.-2008. gadam, kāda ir situācija vecuma grupās, sadalījums bezdarba statusa ieguvušajām personām pēc dzimuma un izglītības līmeņa, kā arī aplūkosim bezdarba līmeņa atšķirības reģionālā aspektā. Noskaidrosim un aprēķināsim bezdarba ietekmi uz tautsaimniecību un tā radītos zaudējumus. 4 Darba tapšanā autores lielākoties izmanto Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat, Latvijas Gadagrāmatu un Nodarbinātības Valsts aģentūras datus.