Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:335758
 
Evaluation:
Published: 31.03.2010.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Bezdarbs kā viens no makroekonomiskās nestabilitātes rādītājiem    4
2.  Bezdarba veidi un to raksturojums    6
2.1.  Brīvprātigais bezdarbs    6
2.2.  Piespiedu bezdarbs    7
2.3.  Bezdarbnieka raksturojums    8
3.  Bezdarba ekonomiskās un sociālās sekas    9
3.1.  Bezdarba ekonomiskās sekas    9
3.2.  Bezdarba sociālās sekas    9
4.  Bezdarba sekas Latvijā    11
4.1.  Respondentu raksturojums    11
4.2.  Augstā bezdarba līmeņa ietekme uz sabiedrību    12
4.3.  Bezdarba un IKP salīdzinājums    18
  Secinājumi    21
  Anotācija    22
  Abstract    23
  Izmantotā literatūra    24
  Atsauces    28
Extract

Ievads
90. gados notika pāreja no komandekonomikas uz jaukto tirgus ekonomiku, kā rezultātā ir mainījusies ražošana, nodarbinātība, cilvēka rīcība un resursu sadale. Tirgus ekonomikas apstākļos bezdarbs ir viena no mūsdienu lielākajām ekonomiskajām problēmām. Ja agrāk lielākā daļa sabiedrības bija nodarbināta, un bezdarbs kā ekonomiska problēma būtība neeksistēja, tad šobrīd šīs makroekonomiskās nestabilitātes – ekonomiskās krīzes viena no galvenajām sekām ir augstais bezdarba līmenis. Pēc NVA (Nodarbinātības valsts aģentūra) datiem bezdarba līmenis 2010. gada janvārī bija 16,6 %.[1.]
Vispārējās ekonomiskās krīzes apstākļos šī problēma ļoti lielā mērā ir skārusi arī Latviju. Latvija pašreiz atrodas ekonomiskās recesijas beigu fāzē un augstais bezdarbs ir viena no galvenajām tās izraisītajām sekām. Bezdarbs ir viens no galvenajiem makroekonomikas nestabilitātes rādītājiem, kas vispārīgi raksturo kopējo ekonomisko stabilitāti valstī. Bezdarbs ir ilglaicīga problēma, kas jārisina garākā laika periodā. Lai rastu šai problēmai risinājumu, nepieciešams izpētīt bezdarbu kā vienu no valsts ekonomikas attīstību bremzējošu faktoru. Nepieciešams analizēt iemeslus, kāpēc cilvēki kļūst par bezdarbniekiem – nepietiekamu darba vietu skaita dēļ, pārāk zemās kvalifikācijas dēļ, vai arī zemās motivācijas un atalgojuma dēļ. Tikpat svarīgi ir apjaust, kādas problēmas bezdarbs valstī rada un kā tas izpaužas – atsevišķās ekonomikas nozarēs un ekonomikā kopumā.
Pētnieciskā darba mērķis ir izpētīt bezdarba radītās sekas Latvijā.
Lai īstenotu darba mērķi autori apzināja veicamos uzdevumus:
• raksturot bezdarba jēdziena izpratni un būtību ;
• raksturot bezdarba veidus ;
• izpētīt bezdarba ietekmi uz IKP pieauguma tempu ;
• veikt bezdarbnieku anketēšanu, lai noskaidrotu viņu sociālekonomisko stāvokli.
Darba autori izvirzīja hipotēzi, ka bezdarba līmeņa pieaugums ir radījis negatīvas sekas Latvijas ekonomikā.
Darbā par pētījuma metodi tiek izmantota statistiskā analīze un anketēšana
Lai izpildītu veicamos uzdevumus, tika izmantota zinātniskā literatūra par konkrēto tēmu, veikta bezdarbnieku anketēšanu, iegūto rezultātu apstrāde un atainošana tabulās un diagrammās.

1. Bezdarbs kā viens no makroekonomikas nestabilitātes radītājiem
Bezdarbs ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darbspējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba.[2.]
Bezdarbs ir tirgus ekonomikas būtiskākā problēma un makroekonomikas stabilitātes rādītājs. Būtiskākie makroekonomikas stabilitātes rādītāji ir bezdarbs, iekšzemes kopprodukts un inflācija, pēc kā nosaka ekonomikas stabilitāti valstī. Latvijā bezdarbs attiecas uz darba meklētājiem. Tās ir visas personas (15 – 74 gadu vecumā) neatkarīgi no tā, vai viņi ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nav.[3.] Nodarbinātības valsts aģentūra apkopo visu informāciju par strādājošiem un bezdarbniekiem, kas reģistrējušies kā bezdarbnieki un šī informācija tiek izmantota bezdarba līmeņa aprēķināšanai. Jāpiemin, ka bezdarba līmenis var būt atšķirīgs, jo Latvijā bezdarba līmeni aprēķina, ņemot vērā tikai tos bezdarbniekus, kas ir reģistrējušies NVA, bet pēc eurostat.ec.europa.eu datiem bezdarbs līmeni aprēķina ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kas oficiāli nav reģistrējušies kā bezdarbnieki.[4.]

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1112859
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register