7.2 Praktiskā pētījuma analīze
Šīs sociālās grupas pārstāvis, kā arī sociālā darbiniece minējuši, ka lai risinātu šo problēmu ir jāpievēršas tās cēloņiem- kāpēc šī problēma rodas, kā to novērst. Respektīvi, risināt problēmu pirms tā ir aktuāla.
Intervijā tika jautāts vai problēma šodien pastāv un ir aktuāla- uz to bija viennozīmīga atbilde- jā, problēma ir aktuāla. Intervētie speciālisti savu atbildi pamatoja ar ekonomisko stāvokli valstī un pasaulē. Par problēmas aktualitāti liecina statistiskie rādītāji. Bezpajumtnieku skaits, kas meklē patversmes pakalpojumus, dramatiski pieaug. Maksimālais vietu skaits naktspatversmē tiek palielināts, tomēr ar to tāpat ir par maz. Arī bezdarbs pieaug, līdz ar to mazinās maksāt spēja un palielinās risks kļūt par bezpajumtnieku.
Speciālistiem intervijas laikā tika uzdots jautājums- kā viņi uzskata- vai sociālā politika Latvijā ir labvēlīga šīs problēmas mazināšanai, šajā jautājumā viedokļi atšķīrās. Eksperts uzskata, ka vienotas sociālās politikas Latvijā vispār nav. Par bezpajumtniekiem atbild katra pašvaldība, taču konkrēts plāns pēc kā vadīties nepastāv. Taču patversmes darbinieces uzskata, ka darīts tiek daudz, kā piemēru minot, palielināto vietu skaitu patversmēs, simts latu stipendiju un nesen atvērto patversmi.
Intervijas gaitā tika uzdoti daudzi citi jautājumi, kas vedināja uz galveno mērķi, noskaidrot kādi ir speciālistu un šīs sociālās grupas pārstāvja priekšlikumi bezpajumtniecības problemātikas mazināšanas iespējām Rīgā.
Eksperta priekšlikums ir- skaidri definēt, kas ir bezpajumtniecība, jo tikai tādā viedā var sākt strādāt ar šo sociāli atstumto grupu. Ir arī nepieciešams vienots mehānisms pēc kā strādāt ar šiem cilvēkiem. Svarīgi būtu novērtēt bezpajumtnieku vēlmi līdzdarboties, lai ieguldītais laiks un līdzekļi problēmas mazināšanai netiktu nelietderīgi izšķērdēti. Eksperts uzskata, ka ir nepieciešama motivācijas programma bezpajumtniekiem.
Sociālā darbiniece un patversmes vadītāja min, ka vairāk vajadzētu strādāt ar personām, kas atrodas uz riska robežas. Jāfokusējas uz maznodrošinātām personām, atkarībniekiem, bezdarbniekiem un citām sociālajām grupām, kam draud bezpajumtniecības problēma.
Patversmes vadītāja uzskata, ka nepieciešams dienas centrs, kur mazturīgas personas, kas dzīvo Rīgas rajonā un laukos, var uzturēties 2- 5 dienas, kamēr tiek nokārtotas viss nepieciešamais, pamatojoties uz to, ka šāda dienas centra izveide būtiski mazinātu bezpajumtniecības attīstību lauku teritorijās, jo cilvēkiem būtu iespēja nokārtot, piemēram, pasi, maznodrošinātā statusu u.c., tikai vienreiz atbraucot uz Rīgu.
Speciālisti uzskata, ka nepieciešams bezpajumtniekus aktīvi iesaistīt darba tirgū, izveidot jaunas darba vietas, lai dotu šīm personām atspēriena punktu tālākai darbībai. Kā arī- ir nepieciešamība pagarināt 100 latu stipendijas izsniegšanu.
Autori piekrīt visiem šiem viedokļiem, taču par būtiskāko uzskata darbu ar riska grupām. Ieva un Artis uzskata, ka jāveic preventīvais darbs- jāstrādā ar tādām personām, kam nav darba, kam piešķirts maznodrošinātā statuss u.c. Līdzekļus no valsts budžeta vairāk vajadzētu piešķirt pabalstu izmaksām iepriekšminētajām personām, lai izvairītos no bezpajumniecības rašanās.
Protams, ir jārisina arī jau esoša problēma- bezpajumtniecība, jādod šiem cilvēkiem iespēja strādāt, nopelnīt naudu, jo tas veicinātu viņu intergrēšanos sabiedrībā un paaugstinātu viņu dzīves kvalitāti. Ir jādomā arī pie tā, lai bezpajumtnieki būtu motivēti līdzdarboties problēmas risināšanā.
Bezpajumtniecības problemātikas mazināšanas iespējas pastāv, taču tām netiek pievērsta pietiekoši liela uzmanība. Ir nepieciešami dziļāki pētījumi, kas ir bezpajumtniecībā un kā pret to cīnīties.
…
