Bezpajumtnieki. «Bomži». Viņi ir visur – autoostā, dzelzceļa stacijā, uz ielas. Reizēm mēs viņus redzam, citreiz mēģinām neievērot, tomēr no viņiem aizbēgt nevar. Kā maize, kā lietus, kā jebkas – viņi vienkārši ir.
Bezpajumtnieki, bomži, klaidoņi, likteņa piemeklētie, neveiksminieki... - vienalga, kā mēs viņus saucam un ko par viņiem domājam, bet Rīgā ir daudz cilvēku bez mājām. Viņus nevar nedz saskaitīt, nedz ar varu izolēt no apkārtējiem, nedz ar vienu rāvienu uzreiz atrisināt visas problēmas. Vienam otram tāds dzīvesveids zem klajas debess pat iepaticies... Viena daļa nakšņo pilsētas naktspatversmēs, pārējie - kur pagadās: kāpņu telpās, bēniņos, pagrabos, graustos, pie siltumtrasēm..
Iesim garām vai tomēr mēģināsim palīdzēt?
Šodien bezpajumtnieki nav vairs nekāds brīnums un reti kurš pievērš uzmanību tunelī vai ielas malā sēdošam nošņurkušam vīrelim vai sievai, kas pastieptu roku lūdz dienišķo maizi. Kas pie tā vainojams - valsts vai katrs indivīds pats, ka tik tālu nonācis? Nevienam īsti nav zināms, cik Latvijā ir bezpajumtnieku, jo viņu uzskaite ir nepilnīga bieži vien dēļ tā, ka lielākai daļai no viņiem nav personību apliecinošu dokumentu.
„Lai risinātu bezpajumtnieku problēmas, tiks paplašināts naktspatversmju un patversmju tīkls, pilnveidots sociālais darbs ar šo mērķa grupu, lai viņus atgrieztu sabiedrībā. Tiks uzsākts valsts atbalsts pašvaldībām sociālā dzīvojamā fonda attīstībai, piešķirot mērķdotācijas no valsts budžeta. Minētais pasākums dos iespēju daļai bezpajumtnieku saņemt lētu dzīvojamo platību.”
Kopienas programmas EQUAL ietvaros tiks pilnveidota politika bezpajumtnieku resocializācijai. [4.]…
