Birokrātijas politika

Vai valsts varētu pastāvēt bez birokrātijas? Tas noteikti nebūtu iespējams, jo birokrātija pārvalda sabiedrību. Ja valstī nebūtu birokrātijas, tad sabiedrībā rastos milzīgs haoss. Piemēram, Latvijā galvenās pārvaldes institūcijas ir ministrijas, kurās darbojas vairākas apakšnodaļas, kas katra ir atbildīga par kādu jomu. Ja nebūtu šis sistēmas valsts pārvalde tiktu kavēta , jo neviens nezinātu, kurš par kādu konkrētu jautājumu ir atbildīgs un kā tādā jautājumā jārīkojas.
Tātad birokrātija veido dažādu darbību kopumu, ka rīkoties katrā situācijā. Savā ziņā tas ir pozitīvi, jo valda kārtība, tomēr vai visas situācijas ir salīdzināmas? Kā birokrātija organizē savu darbu un īsteno politiku, par labu tieši savai aģentūrai.
Šim darbam būtu jāparāda, kā birokrātija veiksmīgi īsteno savu politiku attiecībā pret sabiedrību un kādas ir birokrātiskās darbības negatīvās puses.Birokrātijas politika
Birokrātija ir cēlusies no vārda „rakstāmgalds”, lietots jau 18. gadsimtā Rietumeiropā - darba vieta, kur ierēdņi strādā. Termins „birokrātija” tika sākts lietot īsi pirms Franču revolūcijas un ātri izplatījās citās valstīs. Lai kā, birokrātija eksistēja jau ilgi pirms vārdi un teorijas sāka to aprakstīt sīkāk. (http://en.wikipedia.org/wiki/Bureaucracy)
Terminam „birokrātija” nav noteikta precīza definīcija. (Page, 1985) Ir iespējams izvirzīt četras dažādas ievirzes šī termina nozīmes skaidrošanai. Pirmā, vistuvākā nozīme ir: birokrātija, kā likumu sistēma. Šo definīciju vairāk vispārinot: birokrātija ir valdības sistēma, kurā amatpersonas/ierēdņi dominē. Otrs veids, kā tiek interpretēts jēdziens birokrātija ir vadīšanas veids. To var attiecināt uz vadīšanu, kas ir bāzēta uz uzticību vispārējiem likumiem.…