Valsts varas institūcijas – parlaments, valdība, tiesas pieņem lēmumus, kas regulē sabiedrības dzīvi. Tomēr, lai nodrošinātu šo lēmumu izpildi, ir nepieciešamas īpašas amatpersonas, kuras sauc par ierēdņiem.
Ierēdņi ir amatpersonas, kuras strādā valsts pārvaldē. Viņu galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts varas institūciju lēmumu izpildi. Ierēdņu slāni jeb valsts pārvaldes administrāciju sauc par birokrātiju.
Birokrātija ir valsts pārvaldes struktūrvienību darbinieku kopums.
Pastāv uzskats, ka profesionālā ierēdniecība Eiropā sāka veidoties 15.-16. gadsimtā līdz ar centralizētu valstu nostiprināšanos. Patiesībā birokrātija pastāvējusi krietni vien agrāk – Seno Austrumu valstīs. Vajadzība pēc šādas īpašas sociālās grupas radās tāpēc, ka visi cilvēki nevar nodarboties ar pārvaldīšanu. Turklāt šis darbs ir sarežģīts un prasa speciālas zināšanas un iemaņas.
Atšķirībā no politiskām amatpersonām (parlamenta deputātiem, Valsts prezidenta, valdības ministriem)ierēdņus nevēlē, bet gan ieceļ amatā saskaņā ar profesionālās atbilstības kritērijiem. Līdz ar to birokrātija nav politiski atbildīga.
Birokrātiskajam aparātam ir raksturīga stingra, hierarhiska uzbūve, proti, birokrātisko struktūrvienību savstarpējās padotības attiecības no augšas uz leju. Birokrātisko aparātu varētu iztēloties kā savdabīgu piramīdu, kuras smailē atrodas nozares vadība, bez pamatos – zemākie ierēdņi. Birokrātiskā hierarhija dod iespēju augstākajām amatpersonām kontrolēt zemākos ierēdņus un darbiniekus.
Birokrātijas darbību regulē precīzi izstrādāti noteikumi, kuriem jānodrošina ierēdņu darba efektivitāte. No ierēdņiem tiek prasīts, lai viņi rīkotos bez personu izšķirības un stingri pēc formālajiem noteikumiem. …