Biruta Baumane. Dzīve. Darbi

Mūža nogalē mākslniece kļūst noslēgtāka pret sabiedrību, emocionālāka, saasinātāk uztver apkārt notiekošu, iespējams nespēj pielāgoties 21.gs. ritmam, tomēr zeme ir šī mūžīgā vērtība, kura paliek stabila, iespējams tāpēc tā tiek gleznota pastiprināti arī darbos „Zaļš” 2002-2007 un „Rapšu lauki” 2002-2007, zeme ir tā, kas paliek, tā kas nemainās, šī patiesā vērtība, kad viss cits jau ir aizgājis.
Birutas Baumanes ieguldījums latvijas mākslas attīstībā ir nenovērtējams, viņas darbi turpina dzīvot un uzrunāt skatītāju. Emociju pasaule ko māksliniece atklāj savos darbos ir universāla un dzīvo ārpus laika un telpas.
Biruta Baumane pēc akadēmijas beigšanas mākslas dzīvē neiesaistījās, viņa gleznoja tikai sev, neskaitāmas reizes skatu pa ģertrūdes ielas logu, ja paveicās tad aktus, kādu ainavu mērojot tālu ceļu ar autobusu un tad vēl pār plecu nesot smago krāsu kasti, tomēr māksliniece vienmēr palika uzticīga sev, savai mākslai, savai pasaulei.
Tapa lieliski darbi šajā visdrūmākajā – staļina laikā. Birutas Baumanes glezniecības izpratni veidoja tādi izcili mākslinieki kā Romāns Suta, Valdemārs Tone, Leo Svemps, Jānis Liepiņš, Ģedarts Eliass, bet pat viņi nespēja jaunajai māksliniecei iemācīt sociālistisko reālismu, viņi atvēra durvis uz Rietumeiropas modernismu, par kura interpretācijām var runāt, raksturojot Birutas Baumanes glezniecību, tas ir viņas meklējumu virziens, jo viss, kas redzams mākslinieces radītajos audeklos ir viņas pašas emociju un pieredzes caurstrāvots, patiess un tāpēc tikai viņas.
…