2. Situācija Latvijā
Atbilstoši Centrālās statiskas pārvaldes datiem, kas uzrāda tikai Latvijā reģistrētus transportlīdzekļus, dzelzceļa un jūras transportā bīstamo kravu pārvadājumi ir aptuveni puse no kopējā pārvadājamo kravu apjoma; bet pārvadājumos pa autoceļiem - līdz 3.5%.
Atbilstoši statistikai Latvijā bīstamo kravu pārvadājumi veido būtisku daļu no visiem kravu pārvadājumiem un tie tiek veikti ar visiem galvenajiem transporta veidiem: autotransportu, dzelzceļu, jūras transportu un aviāciju; iekšējie pārvadājumi tiek veikti izmantojot dzelzceļu un autotransportu.
Līdz ar to svarīgs uzdevums Latvijai ir samazināt risku, kas saistīts ar bīstamo kravu pārvadājumiem.
Šā riska mazināšanai tiek veikts pasākumu komplekss, ko nosaka starptautiskā ANO ekspertu izstrādātā stingro noteikumu sistēma, kas ir jāievēro gan veicot starptautiskus pārvadājumus, gan arī valsts iekšējos pārvadājumus ar jebkuru no transporta veidiem.
ICAO-TI Latvijai ir saistošs kopš 1992.gada, IMDG Kodekss – kopš 1993. gada un RID - kopš 1999.gada, kad Latvija iestājās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās. ADR Nolīgumu Latvija parakstīja 1996.gadā.
Visu šo Nolīgumu un 10 ar bīstamo kravu pārvadāšanu saistītu Eiropas Savienības Direktīvu prasību ievērošanai vienotas bīstamo kravu pārvadāšanas politikas, likumdošanas un valstiskas vadības sistēmas veidošanas darbs mūsu valstī tika sākts 1995.gadā, iztulkojot un publicējot latviešu valodā ADR, kā arī izstrādājot atsevišķus likumdošanas aktus par konkrētiem bīstamo kravu pārvadāšanas un kontroles aspektiem. ADR izdevums latviešu valodā, ietverot attiecīgos labojumus un papildinājumus, tiek atjaunots ik pēc diviem gadiem. 2003. gadā latviski iztulkots arī RID. Izstrādāts attiecīgs Latvijas tiesību aktu komplekss, organizēta kontroles sistēma, speciālo transportlīdzekļu sertifikācija un apskates.
…
