Bizantijas arhitektūra 5. -13.gs.
Viens no nozīmīgākajiem viduslaiku mākslas centriem bija Bizantijas impērija, kas izveidojās 395. gadā, kad no milzīgās Romas valsts atšķēlās tās austrumu apgabali. Šī Romas valsts daļa vismazāk cieta no barbaru uzbrukumiem.
Tā kā Bizantijā pāreja no antīkās uz viduslaiku mākslu noritēja ļoti pakāpeniski, tad jaunā valsts vēl ilgi atradās antīkās mākslas sargātājas lomā. Celtnieki un mākslinieki bija iepriekšējā mākslas mantojuma tālāknesēji. Bizantijas impērijas galvaspilsēta Konstantinopole, ko valdnieks Konstantīnsl nodibināja nelielās Bizantijas pilsētiņas vietā, pēc ārējā izskata vēl daudzus gadsimtus atgādināja hellēnisma laikmeta pilsētu. [1;9]
4.un 5. gs. pilsētbūvniecībā joprojām saglabājās tieksme pēc regulāra plānojuma. Konstantinopolē, saglabājot vecās tradīcijas, cēla forumus, arkas, kolonādes, tika izmantoti orderi utt.
Valsts un baznīca sekoja sabiedriskajai, kā arī kultūras un mākslas attīstībai. Māksla kļuva par lielisku propagandas ieroci, jo tā vērsās pie visiem sabiedrības slāņiem. [2;225]
Pirmais Bizantijas mākslas uzplaukums saistāms ar 6.gs. imperatora Justiāna valdīšanas laikā. Tad notika Bizantijas teritoriju paplašināšanās. Imperators tiecās savienot antīko ar hellēnisma kultūru. Tika celti milzīgi dievnami, plašas pilis, akvedukti.
…