Secinājumi.
Kā jau minēju, biznesa ētika ir cieši saistīta ar morāles un ētikas principiem, kas vienā valstī vai uzņēmumā ir pieņemams, citā ne. Piemēram, dažās valstīs, kā Ķīnā, kukuļu došana saviem biznesa partneriem ir uzskatāma par pieņemamu darbību un tā netiek sodīta. Tad jādomā, vai krāpšanās tur arī netiek sodīta, un kāds gan var tur pastāvēt tirgus un likumdošana? Latvijā kukuļdošana ir kriminālsodāma, ja šajā kukuļdošanā kāds tiek pieķerts. Manuprāt, tas ir tikai normāli un atbalstāmi, to vajadzētu ieviest arī citās valstīs, jo savādāk ir tā, ka tikai ar kukuļiem un krāpšanos var dzīvē kaut ko sasniegt, bet godīgam cilvēkam vai uzņēmumam taisnīgā ceļā tas nemaz nav tik vienkārši, tas ir tikpat kā neiespējami.
Viss iepriekš uzrakstītais liecina, ka arī mūsu valstī ir nepieciešams daudz lielāku uzmanību veltīt ētiskajai izglītošanai. Pēdējais laiks atbrīvoties no uzskata, ka cilvēks ir tikai apstākļu produkts, un tāpēc cilvēki, kas tikai nesen atbrīvojušies no totalitārisma varas, nevar būt tikumiski. Tāds uzskats vairo bezatbildību un netikumību. Neapšaubāmi, cilvēku un viņa tikumisko kvalitāti ietekmē apstākļi. Bet cilvēks ir arī brīva, apzinīga būtne, kas spēj pacelties pāri apstākļiem un veidot sevi. Cilvēkam vienmēr ir izvēles brīvība, bet nu par savu rīcību katram pieaugušam un saprātīgam cilvēkam ir jāatbild pašam.
Jāpiebilst arī tas, ka vairāk nepieciešams rosināt firmas un profesionālās apvienības izstrādāt savus profesionālās ētikas kodeksus un ieviest tos praksē. Tas varētu stiprināt un sekmēt tikumības un ētiskas rīcības ievērošanu arī biznesā.
…
