1. Bodibildinga vēsture
Priekšstati par cilvēka ķermeni kā par kaut ko brīnišķu un skaistu atrodami jau senajā Grieķijā. Grieķi uzskatīja – jo brīnišķīgāks ir ķermenis, jo skaistāks un labāks ir cilvēks. Viņi cieši saistīja cilvēka ķermeņa skaistumu ar tādām īpašībām kā drosme, spēks, gudrība. Šī iemesla dēļ augstu tika vērtēta atlētiska ķermeņa izkopšana. Valdīja uzskats, ka pat Olimpa dievi aizsargā un dažādi palīdz cilvēkiem, kuri attīsta savu ķermeni darot to spēcīgāku un iznesīgāku1 . Senie grieķi uzsvēra, ka ķermeņa skaistums slēpjas pareizās ķermeņa proporcijās. Tas redzams pavērojot grieķu dievu skulptūras, kurās atveidots skaistuma un harmonijas ideāls, pēc kura vajadzētu tiekties.
Pēc Grieķijas un Romas kultūru sabrukuma zuda interese par ideālu ķermeņa proporciju attīstību – bija citi ideāli un citi skaistuma kritēriji. Pagāja simtiem gadu līdz atkal 19.gs. beigās atgriezās interese par muskuļu skaistumu. 19.gs. beigās popularitāti iegūst smagatlētika – sākumā cirka arēnā. Parādījās profesionāļi, kuri pelnīja naudu demonstrējot savu spēku. Tie cēla smagas svara bumbas, rāva ķēdes, locīja dzelzs stieņus, tādējādi rādot savu spēku.
20.gs. sākumā, līdz ar automobiļu parādīšanos, dzīvesveids kļuva arvien mazkustīgāks, ātrās un neveselīgās uzkodas arī darīja savu – rezultātā draudēja aptaukošanās. Tāpēc cilvēki viegli aizraujas ar veselīga dzīvesveida ideju, tiek izdoti žurnāli un avīzes par šo tēmu. Tiek rīkoti konkursi, piemēram, „Amerikas vīrietis ar pašu labāko ķermeņa uzbūvi”(1903.g.).2
Šajos konkursos jau dominēja bodibildinga pamatideja par harmonisku ķermeni, pie kāda var tikt ar noteiktiem fiziskiem vingrojumiem. Konkursi attīstīja tālāku interesi par cilvēka ķermeņa izskatu un skaistumu.
Mūsdienu kultūrisma pamatlicējs un me¬todikas izstrādātājs bija Lielbritānijā dzīvojošā krievu emigranta ģimenes atvase Jevgeņijs Sahdors, kurš, pats būdams slimīgs, beidza medicīnas studijas un izstrādāja vingrojumu sis¬tēmu, ar kuru atguva gan veselību, gan ieguva atlētisku izskatu. Otra valsts bija Polija, tūlīt pēc tam - Latvija, kur nodibināja dr. Krajevska filiāli, izdeva žurnālu «Gerkules» (krievu val.), no¬dibināja sporta klubu «Sokol». …
