Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:668511
 
Evaluation:
Published: 11.03.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 12 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Brilles    4
1.2.  Briļļu pilnveidošanās vēsture    4
1.3.  Briļļu ietvari    5
1.4.  Briļļu lēcas    6
2.  Lēcas    7
2.1.  Lēcu veidi    7
2.1.1.  Bifokālās lēcas    7
2.1.2.  Trifokālās lēcas    7
2.1.3.  Progresīvās lēcas    8
2.1.4.  Monofokālās lēcas    8
3.  Kontaktlēcas    9
3.1.  Kontaktlēcu pilnveidošanās vēsture    9
3.2.  Kontaktlēcu veidi    11
3.2.1.  Cietās kontaktlēcas    11
3.2.2.  Mīkstās kontaktlēcas    11
4.  Acu slimības    13
4.1.  Tālredzība    13
4.2.  Tuvredzība    14
4.3.  Vecuma tālredzība    15
4.4.  Hemeralopija    15
4.5.  Astigmātisms    16
4.6.  Katarakta    16
5.  Pētījums par skolēnu redzi Jelgavas Spīdolas Ģimnāzijā    17
  Secinājumi    22
  Izmantotā literatūra    23
  Pielikumi    23
Extract

Jau sen redzes uzlabošanai cilvēki ir izmantojuši dažādas ierīces. Senie grieķi mazus priekšmetus esot aplūkojuši caur stikla lodīti, kas bija piepildīta ar ūdeni. Savukārt Romas imperators Nerons gladiatoru cīņas esot novērojis caur slīpētu dārgakmeni.
Ir ziņas, ka 13. gadsimtā cilvēki lasīšanai esot lietojuši lēcas, kas izgatavotas no slīpēta kvarca vai pusdārgakmeņiem. Tomēr plašāk brilles sāka izplatīties tikai pēc tam, kad vācu astronoms un matemātiķis Johaness Keplers bija izpētījis gaismas laušanu lēcās un attīstījās stikla ražošana. Itālijā domas par lēcu izmantošanu redzes uzlabošanai radās Venēcijas baznīcu logu meistariem.
Pirmās brilles bija ļoti neērtas, tām bija kvarca lēcas, kas radīja izplūdušu, neskaidru attēlu. Briļļu korpuss bija veidots no ādas, kaula vai metāla, apgriezta V burta veidā. Brilles knieba valkātāja degunā, un bieži krita nost. 1453. g itālieši izveidoja lokāmās brilles, kas turējās pie galvas ar izliektu lokveidīgu rociņu, kas gāja augšup pa pieres vidu. Šādu rociņu varēja aizāķēt aiz stiepļu apļa, galvas saites vai cieši pieguļošas cepures. Nedaudz vēlāk ķīnieši pievienoja stipru auklu pie briļļu maliņām, un tad pakāra keramikas vai metāla atsvarus abos auklas galos.
Grāmatu iespiešanas tehnikas izgudrošana palielināja lasītāju skaitu, bet tas savukārt krasi palielināja pieprasījumu pēc brillēm. Daudzi ārsti kategoriski iebilda pret briļļu nēsāšanu. 1583. g doktors Georgs Batišs no Drēzdenes rakstīja: „Būtu daudz labāk, ja cilvēki brilles liktu pilnīgā mierā.”
1728. g Londonas iedzīvotājs Edvards Skartlets izveidoja tā saucamās deniņu brilles. Tām bija stingra, nelokāma sānu daļa, pie kuras piestiprināja dzelzs turekļus ar apaļām skalām galos. 18. gs beigās izgudroja monokli.
Pēc nostāstiem šādu vienas acs monokli pirmais valkājis Napoleons. Vēlāk monoklim pievienoja spieķīti jeb kātiņu, un radās ierīce, ko franči nosauca par lorneti. …

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,98 €
Work pack Nr. 1137834
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register