Ievads
Lielbritānija jau kopš Nacionālsociālistu un Ādolfa Hitlera nākšana pie varas Vācijā centās darīt visu, lai agresīvā Nacistu kustība tiktu iegrožota, šim mērķim tika izmantota nomierināšanas politika. Vācu armijas ievešana Reinzemes teritorijās un Austrijas Anšluss pasaulē neradīja lielus protestus. Francija, lai gan tās armija bija lielāka par vācu armiju, neiejaucās, savukārt Lielbritānija uzskatīja, ka vāciešiem ir tiesības atgūt teritorijas, kurās dzīvoja vāciski runājošie. Čehoslovākijas gadījumā, Lielbritānija pieturējās pie nomierināšanas politikas un grasījās piekāpties Vācijai, cerot, ka Hitlera vienīgā vēlēšanās ir apvienot vāciski runājošās zemes. Tālākie notikumi parādīja, ka Vācijas plāni bija daudz ambiciozāki. Tieši šīs ambīcijas noveda Vāciju līdz karam un līdz ar viņu arī visa Eiropa tika ievilkta Otrajā Pasaules karā.
Autora mērķis šajā referātā ir atspoguļot Lielbritānijas parlamenta domas par Minhenes vienošanos un starptautisko situāciju Eiropā, kā arī izvērtēt pozitīvo vai negatīvo nostāju šajā jautājumā.
Lai to labāk atspoguļotu autors referātu ir sadalījis divās lielās daļās. Pirmajā daļā autors iepazīstinās ar Čehoslovākijas un Vācijas attiecībām pirms Minhenes vienošanās, kā arī atspoguļos Minhenes konferences norisi. Otrajā daļā izklāstīs viedokļus kurus pauda Lielbritānijas parlamenta locekļi jau pēc Minhenes vienošanās dokumenta parakstīšanas.
Tā kā autora iespējas piekļūt Lielbritānijas sarunu stenogrammām ir ierobežotas, tad darbā tiks izmantotas tikai 6 no Lielbritānijas parlamenta debatēs teiktajām runām. Autors centīsies kritiski izvērtēt esošo materiālu, bet saprot, ka pilnīgu viedokļu spektru nespēs iegūt no izmantotā materiāla, tieši kvantuma dēļ.
Čehoslovākija un ceļš uz Minhenes vienošanos
Čehoslovākija radās pateicoties Versaļas miera līgumam, 1919.gadā, sadaloties Austroungārijai. Tās kodols tika veidots no Bohēmijas un Morāvijas zemēm, kā arī, tika pievienotas Rutēnija, Slovākija un Silēzija, tāpēc tā bija daudznacionāla valsts, kurai rūpes sagādāja dažādas minoritātes. Viena no šādām minoritātēm bija 3,5 miljonu Sudetas vāciešu, kas prasīja autonomiju, un bija neapmierināti ar pievienošanu Čehoslovākijai 1919.gadā. Sudetas vācieši jutās pievilti un aizvainoti, kas radīja nepārtrauktas nesaskaņas ar Čehoslovākijas valdību. Hitlers šo apstākli izmantoja kā iespēju, lai sāktu Čehoslovākijas iznīcināšanu.
Vācijas attieksmi pret Čehoslovākiju un čehiem lieliski raksturo Hermaņa Gēringa izteikums, kurā viņš čehus nosauc par “nožēlojamu un niecīgu rasi”, bet Čehoslovākiju par “maznozīmīgu Eiropas vienību[segmentu]”. Tiek uzskatīts, ka vāciešiem nepatika čehi, jo tie bija ieguvuši savu neatkarību un valsti pateicoties vācu nīstajam Versaļas līgumam.
Tomēr Čehoslovākiju nebija viegli iznīcināt, jo tā 1925.gadā bija parakstījusi līgumu ar Franciju un vēlāk ar Padomju Savienību(šim līgumam gan nebija seguma, jo ģeogrāfiski Padomju Savienībai būtu grūti realizēt solīto), ka šīs valstis sniegs atbalstu viena otrai neizprovocētas agresijas gadījumā.
Pielikumu saraksts
I – “Minhenes Vienošanās” līgums
II - DUFF COOPER, HOUSE OF COMMONS, OCTOBER 3, 1938.
III - PRIME MINISTER NEVILLE CHAMBERLAIN, HOUSE OF COMMONS, OCTOBER 3, 1938.
IV - CLEMENT ATTLEE, HOUSE OF COMMONS, OCTOBER 3, 1938.
V - SIR SAMUEL HOARE, SECRETARY OF STATE FOR THE HOME DEPARTMENT, HOUSE OF COMMONS, OCTOBER 3, 1938.
VI - WINSTON CHURCHILL, HOUSE OF COMMONS, OCTOBER 5, 1938.
VII - PRIME MINISTER CHAMBERLAIN, HOUSE OF COMMONS, OCTOBER 5, 1938
I
Agreement concluded at Munich, September 29, 1938, between Germany, Great Britain, France and Italy
GERMANY, the United Kingdom, France and Italy, taking into consideration the agreement, which has been already reached in principle for the cession to Germany of the Sudeten German territory, have agreed on the following terms and conditions governing the said cession and the measures consequent thereon, and by this agreement they each hold themselves responsible for the steps necessary to secure its fulfilment:
(1)The evacuation will begin on 1st October.
(2) The United Kingdom, France and Italy agree that the evacuation of the territory shall be completed by the 10th October, without any existing installations having been destroyed, and that the Czechoslovak Government will be held responsible for carrying out the evacuation without damage to the said installations.
(3) The conditions governing the evacuation will be laid down in detail by an international commission composed of representatives of Germany, the United Kingdom, France, Italy and Czechoslovakia.
…
