Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:754960
 
Author:
Evaluation:
Published: 30.05.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads   
  Brīvo ekonomisko zonu būtība   
  Brīvas ekonomiskās zonas raksturojums   
  Brīvās ekonomiskās zonas izveidošanas nosacījumi   
  Brīvo ekonomisko zonu raksturojums Latvijā   
  Liepājas speciāla ekonomiska zona   
  Rēzeknes speciāla ekonomiska zona   
  Priekšrocības   
  RSEZ pārvalde   
  Rēzeknes stratēģiskais izvietojums   
  Ventspils brīvosta   
  Rīgas brīvosta   
Extract

Tas ir pirmais nosaukums, kas tika lietots jau 18. un 19.gs, kad lielāko tirdzniecības ceļu krustojumos tika veidotas BZ. Pirmā osta tika nodibināta 1705. gadā Gibraltārā. Roterdamas un Hamburgas brīvostas ir visveiksmīgākās Eiropas, un tās attīstījās 19.gs. otrajā pusē. Hamburgai ir brīvostas statuss. Kaut šī statusa nav , bet šeit tranzītā esošās preces, kuras tiek uzglabātas ostā netik apliktas ar nodokļiem un uz tām attiecas minimālās muitas dokumentu formalitātes. Roterdama ir vislielākā tranzītosta Eiropā.

Brīvā tirdzniecības zona (Free Trade Zone)
Šis termins apzīmē brīvostu un tās apkārtnē izveidotās BZ, kuras atrodas arī citu tranzītceļu krustpunktā (Ceļu un dzelzceļu). Šādas BZs parasti ir licencētas, un tās kontrolē muitu administrācijas. Šajās zonās galvenokārt nodarbojas ar beznodokļu preču uzglabāšanu un pārsūtīšanu. Dažas BZ nodarbojas ar preču pārsūtīšanu teritorijas iekšienē. Tāda ir Karačī BZs, kas uzglabā preces, kuras ir tranzītā uz Afganistānu. Arī Roterdamas un Singapūras brīvās tirdzniecības zonas darbojas kā tirdzniecības un tranzīta centrs ar teritorijas iekšieni.

Ārvalstu tirdzniecības zona (Foreign Trade Zone)
Šis termins parasti asociējas ar tirdzniecības BZ ASV. Patreiz ASV apmēram ir 200 šādas BZs, kuras galvenokārt orientējas uz importu. Preces tur var tikt uzglabātas vai pārstrādātās pirms tās tiek ievestas ASV muitas teritorijā. Apmēram 75% preču, kuras iziet cauri šīm BZ ir orientētas uz ASV tirgu. Nodokļi par šādām precēm tiek maksāti, kad tās no BZs tiek ievestas ASV.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register