Brīvās ekonomiskās zonas un nodokļu sistēma

Latvijā pēc neatkarības atgūšanas sākās grūti laiki, ekonomiskā ziņā. Uz bijušajām Padomju Savienības valstīm saražoto produkciju vairs nevarēja eksportēt tik lielos apmēros kā agrāk, bet Rietumu Eiropas valstīm mūsu saražotā produkcija bija vai nu par dārgu, vai nu pārāk zemas kvalitātes.
Tāpēc bija jāmeklē citas iespējas kā ieinteresēt citu valstu ražotājus un patērētājus. Viens no paņēmieniem ir izveidot brīvās ekonomiskās zonas, kurās ir nodokļu atvieglojumi. Taču šīs zonas netiek veidotas haotiski, bet gan ar tādu aprēķinu, lai gūtu maksimālu labu valstij un sabiedrībai kopumā.
Brīvo ekonomisko zonu priekšrocība ir nodokļu atlaides.
Lai sekmētu Latvijas depresīvo reģionu attīstību, piesaistītu investīcijas ražotņu izveidei un paaugstinātu ostu konkurētspēju, divdesmita gadsimtā deviņdesmito gadu otrajā pusē tika izveidotas vairākas atvieglinātu nodokļu režīma zonas. Balstoties uz pasaules praksi, vispirms ostām Rīgā un Ventspilī tika piemērots brīvostu statuss, un divas iekšzemes speciālās ekonomiskās zonas Liepājā un Rēzeknē.
Kursa darbs sastāv no sešām nodaļām.
Pirmajā tiek apskatīta brīvo ekonomisko zonu būtība, modeļi, plusi un mīnusi.
Otrajā ir veikts ieskats Liepājas SEZ.
Trešajā ir veikts ieskats Rēzeknes SEZ.…