-
Brīvības cīņas Latvijas teritorijā
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Brīvības cīņu pirmais posms | 4 |
1.1. | Padomju karaspēka iebrukums | 4 |
1.2. | Latvijas Republikas un vāciešu pretuzbrukums | 5 |
1.3. | Apvērsums Liepājā un Rīgas ieņemšana | 6 |
1.4. | Igauņu un Zemitāna spēka uzbrukums | 6 |
1.5. | Cēsu pulka skolnieku rotas izveidošana | 6 |
1.6. | Cēsu kaujas | 9 |
1.6.1. | Priekšvēsture | 9 |
1.6.2. | Kaujas un to iznākums | 10 |
2. | Brīvības cīņu otrais posms | 11 |
2.1. | Bermontiāde jeb Bermonta afēra | 11 |
2.2. | Pirms kara darbības sākuma | 14 |
2.3. | Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas spēki | 15 |
2.4. | Latvijas Bruņotie spēki | 16 |
2.5. | Stāvoklis Lietuvā | 17 |
2.6. | Operācija „Zibens Spēriens” 8.-10. Oktobrī | 18 |
2.7. | Latvijas armijas pretuzbrukums un Daugavas forsēšana 14. un 15. oktobrī | 21 |
2.8. | Vācu leģiona uzbrukums Jaunjelgavas apriņķī 17. – 19. Oktobrī | 24 |
2.9. | Gatavošanās novembra kaujām | 25 |
2.10. | Pārdaugavas un Jūrmalas operācija 3.-11. novembrī | 27 |
2.11. | Pārdaugavas operācija 10. - 11. novembrī | 29 |
2.12. | Kaujas Kurzemē un Zemgalē | 32 |
2.13. | Karojošo pušu zaudējumi | 33 |
2.14. | Jelgavas atbrīvošana | 34 |
3. | Brīvības cīņu trešais posms | 41 |
3.1. | Latgales atbrīvošana | 41 |
3.2. | Daugavpils ieņemšana un kauja pie Daugavpils | 46 |
3.2.1. | Kauja pie Daugavpils | 47 |
3.3. | Ziemeļlatgales ieņemšana un atbrīvošana | 50 |
3.4. | Rēzeknes ieņemšana un atbrīvošana | 54 |
4. | Vardarbība Brīvības cīņu laikā | 59 |
4.1. | Sarkanais un baltais terors | 59 |
4.2. | Vardarbība latviešu – vācu attiecībās | 60 |
5. | Brīvības cīņu hronoloģija | 61 |
5.1. | 1918.gads | 61 |
5.2. | 1919.gads | 61 |
5.3. | 920.gads | 63 |
Izmantoto avotu saraksts | 64 |
4. Vardarbība Brīvības cīņu laikā
4.1. Sarkanais un baltais terors
"Sarkanais terors" sākās 1919. gada sākumā ar koncentrācijas nometņu izveidi Gulbenē, Pļaviņās (toreiz — Stukmaņos) un mācītāja Neilanda muižā netālu no Valmieras. 1919. gada 30. janvārī Stučkas valdība izdeva pavēli par Revolucionārā kara tribunāla izveidi, kurā tiesu sprieda trīs cilvēki. Sarkanā terora laikā Latvijā ar tribunālu spriedumu nošāva ap 1000 cilvēku, pēc 1919. gada 20. februāra, kad baznīca tika atdalīta no valsts, īpašs terors tika vērsts pret mācītājiem. 1919. gada 25. aprīlī Stučkas valdība izdeva rīkojumu par vāciešu izraidīšanu uz Sibīriju.
"Baltais terors" sākās 1919. gada ziemā Kuldīgā, ko landesvērs atbrīvoja naktī no 12. uz 13. februāri — dažu dienu laikā nogalināja 136 civiliedzīvotājus, par kuriem radās aizdomas, ka tie atbalsta vai simpatizē LSPR režīmam. 24. februārī tika no lieliniekiem atbrīvota Ventspils, kur bez tiesas apšāva visus, kuriem vien varēja pārmest kreisumu vai simpatizēšanu tam (līdz 16. aprīlim Ventspilī nogalināja ap 200 cilvēku, kuru vidū bija pat vairāki Latvijas Pagaidu valdības ierēdņi). Apsardzības ministrijas kontroles nodaļas priekšnieks leitnants S. Staprāns 1919. gada 4. aprīlī informēja apsardzības ministru J. Zālīti, ka Talsu apriņķī un Dundagā "visa vara atrodas vāciešu rokās, kuri izved teroru visšausmīgākos apmēros. Vienos pašos Talsos pa šo laiku ir nošauti 30 cilvēki. Uz nāvi notiesā bez kādas lielas izmeklēšanas. Lielos apmēros notiesā Kandavā un Dundagā. Tas viss tiek darīts uz Latvijas Pagaidu valdības rēķina."
1919. gada 22. maijā Niedras valdībai pakļautais landesvērs un Dzelzsdivīzija bez kaujām ieņēma Rīgu — jau nākošajā dienā pēc landesvēra ienākšanas Rīgā pilsētas ielas atgādināja kaujas lauku: uz visām galvenajām ielām gulēja nošauto līķi, pa 2—3 blakus. Pilsētu sadalīja kvartālos, no kuriem katru ieņēma sava karaspēka daļa, veicot kvartālu kratīšanas: uz ielas apturējuši gājējus un pārbaudījuši viņu dokumentus. Ja karavīri pie kāda atraduši dokumentus, pēc kuriem varētu domāt, ka to īpašnieks ir komunists vai sociāldemokrāts, tad viņu turpat uz ielas nošāvuši. Rīgas cietumi bija pārpildīti, un apcietinātos vajadzējis turēt pat privātos namos. …
Brīvības cīņas ir notikums, kas ilga vairākus mēnešus, un izmainīja Latvijas vēsturi pilnībā. Mēs pat nespējam iedomāties, kas notiktu, ja nebūtu bijušas šīs Brīvības Cīņas. Vai Latvija tiktu ieņemta vai okupēta un pazustu no kartes uz mūžīgiem laikiem? Šajā darbā jūs varēsiet izlasīt par lielākajām un populārākajām kaujām brīvības cīņu laikā. Par šausmu darbiem, ko veica vāciešu un krievu apvienotā armija mūsu Latvijā. Par to kā mūsu brīvprātīgie armīnieki cīnījās pret iebrukumiem Latvijā. Mēs pat nevaram iedomāties, cik daudz cilvēku zaudēju dzīvību, lai mūsu valsts saglabātu savu neatkarību un brīvību. Šādās jubilejās ir jāatceras šādi notikumi.
- 1905.gada revolūcija Latvijas teritorijā
- Brīvības cīņas
- Brīvības cīņas Latvijas teritorijā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Brīvības cīņas
Research Papers for secondary school4
-
1905.gada revolūcija Latvijas teritorijā
Research Papers for secondary school6
-
1905.gada revolūcija Latvijas teritorijā
Research Papers for secondary school18
-
Otrais pasaules karš Latvijas teritorijā
Research Papers for secondary school42
-
Latviešu rakstnieki un dzejnieki - Latvijas brīvības domas sējēji, kopēji un sargātāji. Andrejs Eglītis - viņa dzīve un darbi
Research Papers for secondary school28