1500 – 500 p.m.ē. Bronzas1 laikmets Latvijā. Bronzas ienākšana Latvijā notiek tūkstoš gadu vēlāk nekā citur pasaulē. Sākot ar 2.gt. vidu p.m.ē. strauji attīstās zemkopība un lopkopība, tādēļ ir iespēja ar pārtiku nodrošināt lielāku iedzīvotāju skaitu, bet pārpalikumu var izmantot maiņas tirdzniecībā. Šo pārmaiņu rezultātā, cilvēki iepazīst jaunus metālus un materiālus un sāk tos izmantot. Neskatoties uz to, ka šī laikmeta nosaukums ir bronzas laikmets, Latvijā bronzas bija maz. Latvijas teritoriju apdzīvojušās tautas varēja bronzu iegūt tikai maiņas ceļā. To izmantoja pārsvarā tikai rotu un ieroču pagatavošanai. Citi priekšmeti arvien tikai gatavoti no koka, kaula, raga vai akmens.
Mainās arī cilvēku dzīvesveids – rodas jaunas, mazākas cilvēku kopienas, atsevišķi novadi un galvenais aizsargātas apmetnes. Rodas nocietināti pilskalni. Nocietinātais pilskalns pauda kopienas spēku un bija tās varas simbols. Bronzas laikmetā cilvēki līdzās apmetnēm sāk ierīkot kapulaukus, rodas paraža pēc nāves cilvēka ķermeni sadedzināt. Šaja laikmetā cilvēki vairāk izklīst pa Latvijas teritoriju, jo “vecās” dzīvesvietas zemienēs vairs nav tik izdevīgas zemkopībai.
Bronzas laikmetā Latvijas teritorijas ziemeļos nostiprinās Baltijas somu, bet dienvidos – baltu ciltis. Cilvēki pārsvarā audzē liellopus, mazāk cūkas, sīklopus un zirgus. Bronzas laikmetā līdzās līdumiem ierīko arī mēslotus laukus, patstāvīgai izmantošanai. Šajā laikmetā cilvēki nodarbojās arī ar medībām un zveju. Tiek izmantots kompleksais saimniekošanas veids, kur par būtiskāko nozari kļūst zemkopība. Bronzas laikmetā attīstās Lubānas tipa keramika. Tāda tipa trauki tika gatavoti no māla ar akmens zvirgzdu piejaukumu. Vēlāk tie kļūst par bronzas un dzelzs laikmeta keramikas tradīciju.
Kā būtisku bronzas laikmeta iezīmi varētu minēt klimata maiņu Latvijas teritorijā. Kad suboreālo klimatu nomaina subatlantiskais klimats. Tas kļūst vēsāks un mitrāks. Šāds klimats neveicina augu un dzīvnieku valsts attīstību.…