Ievads
Šo pētniecisko darbu es veltīju manam bruņurupucim( tālāk Br.).Pirmkārt, man bija interesanti uzzināt kaut ko vairāk par viņu, pateicoties eksperimentiem. Otrkārt, man bija daudz vienkāršāk un pieejamāk pētīt sava Br. uzvedību nevis cita dzīvnieka.
Manuprāt, bruņurupuču etoloģijas tematika ir diezgan aktuāla, jo pasaulē ir diezgan mazs skaits eksperimentu, kas tika veikti, lai uzzinātu vairāk un dziļāk par sauszemes bruņurupuču uzvedību.
Mana pētnieciskā darba uzdevumi ir:
1. Uzzināt no literatūras vairāk par bruņurupuču etoloģiju.
2. Noskaidrot, vai manas izvēlētās tēzes ir patiesas.
3. Noskaidrot vidējo ātrumu, ar kuru Br. pārvietojas līdz noteiktam ēdienam, un , izmantojot dotos rezultātus, uzzināt Br. vidējo ātrumu, kā arī vidēju attālumu, no kura Br. sajuta vai ieraudzīja ēdienu.
4. Noskaidrot, kāds ir lielākais attālums, kurā Br. var redzēt un sajust ēdienu.
5. Noskaidrot, kādā attālumā Br. redzēs ēdienu un kāds būs viņa ātrums, ka pie ēdiena stāvēšu es.
6. Kā mainīsies mani izvēlētie parametri, ja Br. nebūs ēdis 1 dienu.
7. Praktiski pierādīt, kādi ēdieni manam Br. patīk vislabāk.
Darbs sastāv no divām daļām: teorētiskās un praktiskās. Teorētiskajā daļa ir izklāstīti interesanti fakti par bruņurupučiem, vispārīgs ieskats rāpuļu klasē un bruņurupuču kārtā, pareiza barošana, bruņurupuču etoloģija. Šajā daļa parādās arī piezīmes no manas puses, t.i. zināšanas, vērojumi no manas pieredzes saistībā ar Br. Praktiskajā daļā ir aprakstītas eksperimentu tēzes, darba gaita, faktori, kas ir svarīgi, lai varētu atkārtoti veikt eksperimentus, eksperimentu nepieciešamie materiāli, kā arī to rezultāti un secinājumi. Šīs daļas uzdevums ir atrisināt gandrīz visus mana pētnieciskā darba uzdevumus.
Darba vispārīgie mērķi ir dziļāk izpētīt bruņurupuču etoloģiju.
1.1. Interesanta informācija par sauszemes bruņurupučiem
Sauszemes Br. starpā var satikt gan pundurus, gan milžus, piemēram, Galapagu salās mīt lieli sauszemes bruņurupuči, kuru ķermeņa masa sasniedz no 200 līdz 400 kg. Savukārt pundurbruņurupučiem bruņu lielums var būt ne lielāks par 10 cm, tomēr viņiem pienākas gandrīz visu laiku pavadīt slēptuvēs, tādejādi pasargājot sevi no plēsējiem.
Tas ir neticami, tomēr bruņurupuči dzīvoja uz Zemes jau 180 miljonus gadu atpakaļ, kad vēl nebija ne putnu, ne zīdītāju.
Pārakmeņotas mezozoja laika bruņurupuču paliekas tika atrastas pat Eiropā, un viņu garums sasniedza vairāk nekā pusmetru. Bruņurupuču mutēs atradās mazi, nelīdzeni zobi, kas bija saauguši ar aukslējām, tomēr mūsdienu bruņurupučiem nav zobu, palikusi tikai maza rieviņa, ar kuru bruņurupucis sasmalcina ēdienu.
Bruņurupuču bruņas arī ir krasi mainījušies evolūcijas laikā. Piemēram, afrikāņu bruņurupucim bruņas kļuva tik ļoti elastīgas, ka neveic vairs aizsargfunkciju. Savukārt citu bruņurupuču sugu bruņām ir speciālas locītavas, pateicoties kurai, ievelkot galvu bruņās, tās pilnīgi aizveras, veidojot „gliemežvāku”.
Interesanti ir tas, ka vislielākais sauszemes bruņurupucis, kurš kā jau pieminēju ir Galapagu ziloņbruņurupucis, sver līdz 400 kg un kura bruņu garums ir 150 cm. Tikpat liels izaug zaļais jūrasbruņurupucis, bet vislielākais ūdenī dzīvojošas bruņurupucis ir 2 m garais un 600 kg smagais ādainais jūrasbruņurupucis, kas mājo tropiskajās jūrās.
…
