Budisms ir viena no 6 pasaules lielākajām reliģijām. 5,7 % pasaules iedzīvotāji ir budisti. Apmēram 315 miljoni cilvēku seko Budas mācībai.
Budisms radās 500. g. p.m.ē. Ziemeļindijā. Šodien lielākā daļa sekotāju ir no Dienvidaustrumu Āzijas. Budisms atšķiras no citām lielajām reliģijām ar to, ka neatdzīst mūžīgo Dievu. Sidhārts Gautama bija princis, bet 29 gadu vecumā pameta mājas, lai meditētu un sludinātu. Viņš pēc apskaidrības meditācijas laikā nosauca sevi par Budu – apskaidroto. Viņš mācīja citiem, kā sasniegt nirvānu. Budismā pastāv karmas likumi – labie un ļaunie darbi tiek atalgoti nākošajā dzīvē. Budisti garīgo piepildījumu gūst no pareizas darbības un pareizām domām.
Buda, īstajā vārdā Sidharts Gautama Šākjamuni (“Gudrais Gautama no sakju cilts”) piedzima apmērām 563.g. p.m.ē. karaliskā ģimenē Indijā, kas tolaik bija augsti attīstītas kultūras zeme (tagad ir oficiāli starptautiski atdzīta Budas dzimšanas vieta Lumbini, kas atrodas Nepālā, bet indieši tam nepiekrīt, jo uzskata, ka īstā vieta esot Indijā). Gautama bija Kapitalavastu valdnieka Šudhodanu dēls. Viņa tēvs bija bagāts kšatrijs (karavīru kasta), kurš centās to aizsargāt no dažādām dzīves grūtībām. Jaunais princis baudīja visus no sava stāvokļa izrietošos dzīves jaukumus, un līdz 29 gadu vecumam, viņš dzīvē bija sastapis tikai dažādas baudas. 16 gadu vecumā Gautama apprecējās, un viņa sievai piedzima dēls. Taču, tad kad viņš pirmoreiz izgāja ārpus savas pils, viņa pasaules uztvere kardināli mainījās. Trīs dienu laikā viņš sastapa slimu cilvēku, večuku un mirušu cilvēku. Apzinoties vecuma, slimības un nāves neizbēgamību un vispārējo lietu pārejošo dabu, viņš vairs nespēja gūt mieru.…