Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:907773
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.12.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 18 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads   
  Piktogrāfija un ideogrāfija   
  Hieroglifi   
  Senās Indijas rakstība   
  Ķīļraksts   
  Fonogrāfiskā jeb skaniskā rakstība   
  Latīņu alfabēta izveide   
  Gotiskais šrifts un antīkva   
  Miniatūras un iniciāļi   
  Kaligrāfiskais raksts   
  Art Deco   
  Jūgendstila burti   
  Burti   
  Izmantotā literatūra un avoti   
Extract

Rakstība ieņem ļoti svarīgu vietu cilvēka dzīvē. Rakstīt prasme attīstījās līdz ar seno cilvēku. Pirmie attēlu raksti sastopami senajā Ēģiptē, Indijā, Ķīnā, Mezopotāmijā, Centrālamerikā un Latīņamerikā. Rakstu zīmes daudzās valstīs sauc par hieroglifiem; ķīnieši, japāņi, korejieši vēl šodien lieto hieroglifus. Turpretī Mezopotāmijā (Šumērā) hieroglifi pārveidojās par zīmēm, apzīmēja noteiktu zilbi.
3.g.tūkstotī pmē. Radās Feniķiešu alfabēts ar 22 burtiem, kas apzīmēja līdzskaņus. Salīdzinājumā ar ķīniešu un ēģiptiešu hieroglifiem, un šumēru ķīļrakstu feniķiešu alfabētiskais raksts bija daudzreiz vienkāršāks un ātrāk apgūstāms.
Ap 800.g.pmē. grieķi ar feniķiešiem nodibināja saimnieciskos un kultūras kontaktus, pārņēma feniķiešu alfabētu un pielāgoja to savām vajadzībām. Tā kā feniķiešu alfabētā bija tikai līdzskaņi, bet grieķu valodā bija vārdi, kas sastāvēja no patskaņiem, tad tos alfabēta burtus, kuri nesaskanēja ar grieķu izrunu pārveidoja par patskaņiem, un izveidoja jaunu alfabētu ar 24 burtiem. Ilgu laiku grieķi pieturējās pie feniķiešu rakstības formas – no labās uz kreiso, bet vēlāk pārgāja uz jaunu formu – no kreisās uz labo.
Grieķijai nonākot Romas impērijas sastāvā, grieķu alfabētu pārņēma romieši, to nedaudz pārveidojot izveidoja latīņu alfabētu, kurš sastāvēja no 26 burtiem. Mūsdienās latīņu alfabētu lieto vairāk nekā 60 pasaules valstīs.
Pirmatnējais raksts veidojas galvenokārt no stilizētiem elementiem. Pirmatnējās sabiedrības cilvēks iemanās izmantot dažādus priekšmetus un noturīgā materiālā veidotas zīmes. Tā, piemēram, atpakaļceļu varēja iezīmēt, aizlaužot zarus ceļmalas kokiem, ieskrāpējot kādas zīmes koku mizā vai vēl kā citādi. (2.,71.)
Piktogrāfija jeb bilžu rakstība ir visvecākais rakstības veids. Tanī lietotās rakstu zīmes sauc par piktogrammām. Piktogrāfiskajā rakstībā ar zīmējumiem attēloti priekšmeti un situācijas, par ko informē. Noteikta nozīme ir arī priekšmetu izkārtojumam un novietojumam zīmējumā.
Domā, ka senākās piktogrammas radušās apmēram pirms 15 000 gadiem. Un pirms izmanto darbu, lūdzu izlasi to. Tās veidojušas vairākas tā laika attīstītākās tautas: senie Mezopotāmijas iedzīvotāji, ēģiptieši, ķīnieši u.c. Piktogrammas izmantojušas arī tās tautas, kuras dzīvojušas Āzijas ziemeļos, Rietumāfrikā, Ziemeļamerikā un Centrālajā Amerikā.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register