Ievads
Karš atnesa latviešu tautai līdz tam nepieredzētus zaudējumus. Gāja bojā 1/5 Latvijas iedzīvotāju. Savu dzimteni pameta 280000 cilvēku. Tikai daļa no viņiem vēlāk atgriezās Latvijā. Pārējie pamatoti baidījās no izrēķināšanās un izsūtīšanu uz Sibīriju, tāpēc neatgriezās dzimtenē. Jau 1944. gadā, vēl pirms kara beigām, Latvijā sāka apcietināt, sodīt un izsūtīt cilvēkus, kurus apsūdzēja sadarbībā ar fašistiem. Lielākā daļa apsūdzēto un notiesāto bija nevainīgi. Izsūtīja arī notiesāto ģimenes locekļus, pat bērnus.[20;16]
Pēckara posmā valstij bija jāatjauno izpostītā saimniecība. Bija no jauna jāceļ nopostītās pilsētas, sagrautie tilti, rūpnīcas, jāatjauno ceļi un dzelzceļi. Rēzekne izveidojās par rūpniecisku pilsētu. Taču padomju okupācijas laikā plānošanas procesi ignorēja zemes gabalu piederību īpašniekiem, atstāja novārtā vēsturisko apbūvi, radot jaunas ielas un nomācoši vienveidīgu daudzstāvu apbūvi brīvā plānojumā. Tajā pašā laikā realizētie rūpniecības objekti ir viens no pamatiem pilsētas ekonomiskajai attīstībai.[12;8]
II pasaules kara laikā Rēzekne kļūst par vienu no trim visvairāk cietušajām Latvijas pilsētām. Pilsētas atjaunošanas darbi ilga līdz 1950. g., kad Rēzekne bija sākusi attīstīties par industriālu pilsētu. Pirmais lielākais uzņēmums bija 1957. g. uzbūvētais piena konservu kombināts, tam sekoja slaukšanas iekārtu rūpnīca (1962), elektrisko būvistrumentu rūpnīca (1971) u. c. Reizē izaudzis arī dzīvojamo namu mikrorajons, tajā dzīvoja apmēram trešdaļa pilsētas iedzīvotāju.
80. gados Rēzeknē tiek uzbūvēti vairāki nozīmīgi pilsētas objekti, tai skaitā jauna viesnīca pilsētas centrā. Sākoties trešajai atmodai Rēzekne kļūst par Latgales kultūras aktivitāšu centru. “Uz Rēzekni visiem atbraukt!”(K. Ulmanis Rēzeknē, 1935. g. 3. maijā) – šo mudinājumu, lai ņem vērā arī latvju tūrists. Pašu pilsētas skaistumu, pievilcību, dvēseli un garu nav iespējams aprakstīt, to vajag savām acīm redzēt.[12;30]
Mūsu valsts ir pārcietusi daudzus karus, tomēr mēs dzīvojam nākotnē un par pagājušā gadsimta notikumiem, sekām domājam un pieminam arvien mazāk un mazāk. Tomēr mūsu dzīve vēl ir saistīta ar pagātni, jo šodien Rēzeknē ir redzamas Padomju laiku paliekas, to var arī izjust, jo vē joprojām pastāv ziemeļu mikrorajons un daudzas citas ēkas un rūpnīcas. Katru dienu ejot uz darbu, vai uz skolu, mēs ejam garām ēkām vai pat arī strādājam tajās, kuras ir celtas Padomju laikos vai arī pat vēlāk. Mēs neiedomājamies par to, cik šīs ēkas ir vecas vai arī cik ilgi šis uzņēmums strādā. Tāpēc es nolēmu izpētīt mūsu pilsētas Rēzeknes uzņēmumu, kurš ir veidojies Padomju Savienībā – būvinstrumentu rūpnīca “Rebir”(skat. att.2.), kuru var redzēt Rēzeknes ziemeļu daļā kā tas darbojas līdz šai pat dienai, un ir pārcietis gan krīzes laikus, gan uzplaukumu. Tas ir liels sasniegums pilsētai, jo šis uzņēmums ir attītījies visus šos gadus.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis – izpētīt uzņēmuma darbību sākot no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi :
1. Izpētīt kā uzņēmums ir spējis “izdzīvot” krīzes laikus, piemēram, pēc PSRS sabrukuma.
2. Vai noieta tirgus ir palielinājies salīdzinājumā ar padomju laikiem.
3. Vai šobrīt rūpnīca gūst peļņu .
4. Vai nesagādā grūtības pāriet uz Eiropas Svienības tirgu .
5. Izpētīt kas ir mainījies uzņēmumā darbojoties visus šos gadus.
6. Vai spējis saglabāt savas pozīcijas pasaules tirgū.
Darba izstrādē tika izmantotas sekojošas pētnieciskās metodes :
1) salīdzinošā analīze un vērtēšana;
2) intervēšana;
3) atbilstošu avotu un literatūras izpēte, atlase; konspektēšana un sistematizēšana;
Lai sasniegtu zinātniski pētnieciskā darba mērķi – izpētītu būvinstrumentu rūpnīcu “Rebir”, darba struktūru veido trīs nodaļas. Pirmajā nodaļā “Rūpnīcas “Rebir” pirmsākumi” tiek aprakstīts kad un kādos apstākļos veidojās rūpnīca. Otrajā nodaļā “Rūpnīcas “Rebir” vēsture no 1944. gada līdz 1990. gadam ” kur uzmanība tiek pievērsta rūpnīcas darbībai un kādas grūtības bija pārvarētas padomju laikos . Un trešajā nodaļā “Rūpnīca “Rebir” mūsdienās” tiek aprakstīts kā uzņēmums darbojas mūsdienās. Pētījumu papildina pielikumi, kur var apskatīt rūpnīcas “Rebir” pašreizējo izskatu, rūpnīcas prezidentu J. Zudānu (skat. att.1.), kā arī pielikumos var apskatīt dažas diagrammas, kur tiek parādīta uzņēmuma peļņa un noieta tirgus.
…
