Pašā tālākajā senatnē mūsu priekšteči pilnībā nesaprata vārda “būvniecība” nozīmi. Pirmatnējie cilvēki pirmsākumos dzīvoja alās, kuras bija radušās dažādu dabas procesu rezultātā. Ar laiku, pētot un attīstoties to smadzenēm, viņi sāka celt jurtas no dzīvnieku ādām. Vēlāk koka celtnes. Paejot vēl daudziem gadiem- mūra celtnes – pilis, cietokšņus u.t.t. Līdz ar dzelzs, tērauda un citu materiālu iegūšanu attīstījās, protams, arī celtniecības nozare. Un tā mēs esam nonākuši līdz mūsdienām, kur dominē vairāk vai mazāk viegli un izturīgi materiāli un sakausējumi. Tagad ir sastopami debesskrāpji, kuru stāvu augstums pārsniedz 20, 30 un vairāk stāvus. Līdz ar šādu tehnisko parametru parādīšanos ir nepieciešamība pēc modernas, jaudīgas, precīzas un drošas tehnoloģijas visās jomās.
Mūsdienu būvniecības tendences varētu raksturot dažos vārdos – ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Būvniecības process pats sastāv no vairākiem posmiem, bez kuriem tas nevar eksistēt. Tie būtu - būvmateriāli, būvmašīnas, būvtehnoloģijas un projekts. Pašlaik pastāvošās zinātnes ir pielikušas lielas pūles visu šo būvniecības procesa sastāvdaļu pilnveidošanai un uzlabošanai.
Tā, piemēram, varētu sākt ar būvmateriāliem. Ķīmijas, fizikas u.c. nozaru speciālisti kopīgiem spēkiem rada arvien vieglākus un izturīgākus materiālus un to sakausējumus. Šie jaunieguvumi palīdz pārvarēt daudzas līdz šim neatrisināmas problēmas, piemēram, no vieglākiem, bet izturīgākiem materiāliem ir iespēja uzkonstruēt debesskrāpjus, kā arī dažāda tipa ražotnes ar lielu jumta laukumu, kuru ar “parastajiem” izejmateriāliem nebūtu iespējams realizēt nepietiekamās izturības dēļ.…
