Pārejot no centralizētās plānošanas tautas saimniecībā uz demokrātiskas valsts saimniecību ar attīstītu tirgus ekonomiku, jārod risinājums tām problēmām, kas radušās 50 gadus ilgušā režīma laikā arī mājokļu jomā. Viena no tām ir bijusi pārapdzīvotība, kas padomju laikos veicinājusi dzīvojamā fonda strauju nolietošanos. Sevišķi kritisks šis nolietojums ir ēkām, kurās bijušas kopmītnes un komunālie dzīvokļi. Ja kopmītnes šobrīd likvidētas, tad vēl joprojām Latvijā ir vairāk kā 7,5 tūkstoši komunālo dzīvokļu, no kuriem 6751 - pašvaldību dzīvojamā fondā. Patreiz valstī galēji nolietoto un avārijas stāvoklī esošo ēku skaits sasniedz 11,5 % no visa dzīvojamo māju skaita, bet pašvaldību īpašumā - pat 12,3% [11].
Latvijas pilsētās dzīvo 69% no visiem valsts iedzīvotājiem, radot nepārtrauktu mājokļu deficītu. Sevišķi šis deficīts izjūtams Rīgā, kur izvietojas 1/3 no visiem Latvijas iedzīvotājiem – tādēļ īpaši akūta mājokļu izveides nepieciešamība ir Rīgas pilsētā.
Minēto trūkumu novēršanai nepieciešama veiksmīga būvniecības politika valstī un pievilcīgi nosacījumi, tai skaitā, pievilcīgas procentu likmes. Tādēļ šie temati likās interesanti un tiek apskatīti šajā darbā.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2004.g. būvniecības apjomi Latvijā sasnieguši 635,8 miljonus latu, bet 2005.gada pirmajā pusgadā būvniecības apjomi sasniedza 294,8 miljonus latu jeb par 16,0% (rēķinot salīdzināmās cenās) vairāk nekā 2004.gada pirmajā pusgadā. Otrajā ceturksnī tika veikti būvdarbi 183,8 miljonu latu apmērā, kas ir par 15,8% vairāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī [10].
Bez tam, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kā redzams 1.att., apgrozījumam un tā tempam ir tendence pieaugt.
Analizējot statistikas datus [10], redzams, ka pieauguši darbu apjomi faktiski visās būvdarbu un objektu kategorijās, izņemot ostu un tirdzniecības ēku būvniecību.
Salīdzinot ar kaimiņvalstīm un arī pārējām ES dalībvalstīm, Latvijā ir bijuši ne tikai straujākie būvniecības apjoma pieaugumi (Igaunijā - 7,4%, Lietuvā - 3,9%), bet arī lielākais celtniecībā nodarbināto skaita pieaugums - 10,4%.
Tātad būvniecības nozare Latvijā aug diezgan strauji, visiem - pat vidējiem uzņēmumiem ir izaugsme, un visiem ir, ko darīt. Turklāt tā vēl ir tikai oficiālā statistika - reālais pieaugums ir daudz straujāks. Jāņem vērā, ka būvniecībā ļoti apjomīgs ir "pelēkais" sektors - gan pilnībā nelegāli darbu veicēji, gan legāli uzņēmumi, kas izmanto nelegālas metodes - algas aploksnēs un tamlīdzīgi. Ja "pelēko" un "balto" sektoru saliktu kopā, varētu redzēt, ka izaugsme ir vēl daudz straujāka [3]. …
