Ievads
Būvniecība ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Būvniecības nozīmi nosaka tās ievērojamais īpatsvars nacionālā kopprodukta veidošanā. Būvniecība ir relatīvi darbietilpīgs process un valsts mērogā tā piesaista apmēram pusi no visiem kapitālieguldījumiem. Būvniecība ir saistīta ar jebkuru tautsaimniecības nozari, jo rada tām bāzi ēku un būvju veidā. Tāpēc katrai valstij ļoti svarīgi ir attīstīt savu dzīvotspējīgu būvniecību un būvindustriju (būvmateriālu un būvkonstrukciju ražošanu).
Būvindustrija un būvniecība ir vistiešākā mijiedarbībā ar būvvidi, kas šī jēdziena plašākā nozīmē ir sociālo un kultūras apstākļu izpausmes kopums. Kā būvniecības, tā arī būvindustrijas projektu, plānu un programmas īstenošana tieši un netieši ietekmē ne tikai indivīda un visas sabiedrības dzīvi, bet arī apkārtējās dabas ekoloģisko līdzsvaru.
Kopumā būvniecības nozare raksturo ikvienas valsts vispārējo ekonomisko attīstību un kultūru. Lai analizētu tās struktūru un attīstības tendences, notiekošais būvniecības nozarē jāpēta uz valstī notiekošo ekonomisko procesu vispārējā fona.
Būvniecības attīstību efektīvi ietekmē dažādi stimuli, ko valsts īsteno attiecībā uz izglītību un zinātni, attiecībā pret būvniecības produkcijas patērētājiem, mājokļu attīstības politikā, kā arī pilnveidojot likumdošanu. Svarīgi, lai būvniecības tirgus veicināšanas pasākumi būtu saskaņoti ar ES valstīs pastāvošajiem tā, lai neradītu konkurētspējas pasliktinājumu Baltijas valstu būvniecības uzņēmumiem.
Valsts politikas mērķis būvniecībā ir radīt nosacījumus, lai tautsaimniecības vajadzībām tiktu celtas videi draudzīgas, veselībai nekaitīgas, mūsdienīgas būves, ietaupot enerģiju un resursus.
Būvniecības nozares salīdzinājums Baltijas valstīs 2000.-2005.gados
Pēdējos gados Baltijas valstu tautsaimniecības struktūru nozaru griezumā ir mainījusies par labu pakalpojumu nozarēm. To īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā ir lielāks nekā 60% katrā no Baltijas valstīm, piemēram, 2004.gadā (1.tabula). Vislielākais rūpniecības un būvniecības īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā bija Lietuvā, kas 2004.gadā sastādīja 32,7%. Latvijā bija viszemākais rūpniecības un būvniecības īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā- 22,5%.
…
