Publiskās apspriešanas mērķis ir saskaņot sabiedrības un būvniecības ieceres
ierosinātāja intereses, nodrošinot pašvaldības lēmumu atklātumu saistībā ar teritorijas attīstību, kā arī iespēju sabiedrībai piedalīties lēmumu pieņemšanā. Publiskā apspriešana jārīko tām celtnēm, kas skar sabiedrības intereses - pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, samazina nekustamā īpašuma vērtību, ietekmē vidi. Līdz ar to jāsecina, ka publiskā apspriešana parasti tik izsludināta liela mēroga būvobjektiem,
kuri radikāli spēj ietekmē konkrētās vides ainavu, piesārņojuma līmeni, ekosistēmu
utt., piemēram, vēsturiskas apbūves rajonā paredzēts celt daudzstāvu tirdzniecības
centru ar stikla un metāla fasādes konstrukcijām vai nelielas mazpilsētas teritorijā paredzēts būvēt liela mēroga ķīmiskās pārstrādes rūpnīcu. Būvniecības nozare ir unikāla ar to, ka tās ietekme uz cilvēka dzīves vidi būtībā ir fundamentāla un vairs nav maināma, ja konkrētais objekts ir ticis uzbūvēts. Diemžēl nesenais būvniecības bums vienlaikus ar augsto korumpētības līmeni dažādās valsts lēmējinstitūcijās ir novedis pie tā, ka ir tapušas arhitektoniski nekvalitatīvas būves, kuras par nelaimi „rotā” tieši pilsētas centru un Vecrīgu. Būves lielākoties pēc savas būtības ir visai ilgmūžīgi veidojumi, tātad to radīto negatīvo efektu parasti nākas piedzīvot vairākām paaudzēm.
Laiku atpakaļ nevar pagriezt, tāpēc ir ļoti svarīgi izskaust šādu veidojumu turpmāku parādīšanos Rīgas un Latvijas pilsētvidēs. Publiskā apspriešana ir instruments, ar kura palīdzību sabiedrība var dot zaļo gaismu vai protestēt pret kāda objekta būvniecību.
Praktiski nav jēgas protestēt, kad sabiedrības acu priekšā stāv jau uzcelts nams, būvniecības iecere ir jāapspriež un jāanalizē tad, kad tā vēl eksistē tikai arhitektu rasējumos un vizualizācijās.
…
