Cilvēki jau kopš seniem laikiem ir meklējuši veidus, kā pasargāt sevi no slimībām. Kopš XX gs. sākuma ir zināms, ka visefektīvāk to ir iespējams izdarīt uzturā paralēli dzīvnieku valsts produktiem iekļaujot arī augu valsts produktus. Katrs pusaudzis droši vien jau līdz apnikumam ir klausījusies mātes mūžīgos teicienus, “Apēd citrona šķēlīti, nesaslimsi!” un tamlīdzīgus. Kas tad īsti ir tajos daudzinātajos citronos, apelsīnos, kivi un citos citrusaugos. Izrādās to brīnumlīdzekli sauc C vitamīns jeb Askorbīnskābe.
Vitamīni – mazmolekulāri bioloģiski aktīvi (ķīmiskas dabas) organiskie savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesu normālai norisei. [ 1; 2 ]
Par to kāpēc izvēlējāmies tēmu “C vitamīns. Fakti un atklājumi.”
Pirmkārt, bioloģijā skolotāja nesen stāstīja par šo tēmu un tādejādi radās interese par to, kā tad īsti ar to C vitamīnu tur ir.
Otrkārt, apmeklējot fakultatīvās ķīmijas nodarbības LU Ķīmijas fakultātes laboratorijā, radās iespēja praktiski izpētīt C vitamīna saturu dažādos augļos, tādejādi radot darba praktisko pamatu.
Treškārt, konsultējoties ar skolotāju, secinājām, ka C vitamīna izpēte varētu būt ļoti pateicīgs temats ZPD veikšanai, jo mums ir pieejami visi nepieciešamie resursi, lai pilnvērtīgi varētu veikt šo darbu.
Pētījuma uzdevumi ir vitamīnu un konkrēti C vitamīna atklāšanas vēstures noskaidrošana; C vitamīna daudzuma noteikšana mājas apstākļos spiestajās un rūpnieciski ražotajās augļu sulās, kā arī C vitamīna noārdīšanās novērošana šīs sulas uzglabājot.
Pētījuma mērķis ir, noskaidrot, kuru sulu, mājās spiesto vai veikalā pirkto, lietošana ir ieteicamāka no vitamīna uzņemšanas viedokļa, kā arī pierādīt, ka sulas uzglabājot tās zaudē C vitamīnu.
Hipotēzes:
Mājas apstākļos spiestajās augļu sulās ir lielāks C vitamīna daudzums, nekā rūpnieciski ražotajās.
Jo ilgāk sula tiek glabāta, jo tajā ir mazāks C vitamīna daudzums.
…
