CD-ROM un tā darbības princips

Mūzikas kompaktdiski parādījās 1982 gada, aizvietojot plates.
Aptuveni tajā pašā laikā kad parādijās pirmie IBM firmas datori. Šīs ierīces radās pateicoties veiksmīgai sadarbībai starp diviem elektropreču ražotāj gigantiem Sony un Philips.
Stingri ierobežota CD ietilpība ir saistīta ar tādu atgadījumu.
Sony izpilddirektors Akio Morita nolēma, ka kompaktdiskiem jāatbilst tikai klasiskās mūzikas cienītajiem ne vairāk, ne mazāk. Pēc tā kad izgudrotāju grupa veica aptauju izrādījās, ka vispopulārākā tā laika klasiskā dziesma bija Bethovena 9. simfonija, kura ilga 72 – 73 minūtes. Tāpēc bija nolemts, ka CD jābūt paredzētam tieši uz 74 minūtēm skanējuma. Tā radās standarts, kas pazīstams kā “sarkanā grāmata” (Red Book). Kad 74 minūtes pārskaitīja uz kilobaitiem sanāca 640 kilobaiti.
Philips speciālisti noteica minimālās prasības pret skanējumu un skaņas ierakstu, reglamentēja tādas Cd īpašības kā vienota spirāliskā ceļa izmantošana, kodēšanas metodi utt.…