Mūsdienās CD un DVD diski ir visur. Sākumā ierakstītus diskus varēja tikai nopirkts, bet tagad tie kļuva par pasaules standartu jebkādu datu uzglabāšanai, ko var pierakstīt jebkurš cilvēks, kam ir CD vai DVD rakstītājs. Tādu cilvēku ir daudz, jo tie mūsdienās palika ļoti pieejami cenu ziņā.
CD (compact disc) darbības principi: materiāli
Vienā CD diskā var ierakstīt 74 minūtes mūzikas, vai 783,216,000 baitu, kas ir aptuveni 780 megabaitu. Lai varētu uz disku, kas ir 12 centimetru diametrā ierakstīt tādu informācijas daudzumu, viena baita izmēram ir jābūt ļoti mazam. Apsekojot CD diska fizikālo konstrukciju, varam iegūt priekšstatu par to, cik mazi tie baiti ir. CD disks ir gandrīz parasts plastika gabals, kas ir 1.2mm biezs, ko izgatavo no polikarbonāta plastika, lejot formās zem spiediena. Izgatavošanas gaitā, plastikā tiek iespiesti mikroskopiskie nelīdzenumi (skat. Attēlu 1), kuri ir izveidoti garā spirālveida ķēdē. Tad, uz izveidota reljefa tiek uzklāts ļoti tievs atstarojoša alumīnija slānis. Pēc tam, ar plānu akrila slāni pārklāj alumīnija slāni, lai to aizsargātu. Visbeidzot, diska priekšpuse tiek uzklāta uz izveidotas struktūras.
Attēlā 1 ir parādīta CD diska iekšēja shematika. Lasītājam jāievēro, ka mērogs netiek saglabāts
CD diskam, kā jau ir teikts pirms tam, ir spirāle, kas ir izveidota no ļoti maziem nelīdzenumiem struktūrā. Tā spirāle sākas no centra, un noiet gandrīz līdz diska apmalei. Tas nozīme, ka diska izmērus var samazināt, protams, samazinot ierakstāmo datu apjomu. Mūsdienās vismodernākajiem ir CD-vizītkartes, kuras visai nav apaļas, bet taisnstūra. Šī gadījumā iespējamu datu apjomu nosaka apļa, kādu var ierakstīt šinī taisntūrī, diametrs. (Parasti ap 2MB). Diska spirāle ir ap 0,5 mikrometru bieza, attālums līdz nākamam vijumam – 1,6 mikronu.…