Nedaudz no Spānijas vēstures
3.gs p.m.ē. romieši ieradās pussalā, tādējādi adaptējot savu valodu, likumus un robežas. 409.gadā masveidā uz dzīvi pussalā apmetās ģermāņu ciltis un 419.gadā nodibināja Vestgotu karalisti. Vestgoti valdīja līdz 711.gadam. 714.gadā pussalu okupēja musulmaņi un pārvaldīja to 800 gadus. 13.gs beigās Apvienojās kristīgās Kastīlijas un Aragonas provinces un katoļu mūki vēlāk apvienoja visu Spāniju, un lika pamatus „Zelta ērai”. 1492.gadā pēdējais musulmaņu karalis padevās un Spānija kļuva par ticīgo valsti. Tajā paša gadā Spānija iegūst pirmās kolonijas un notiek aktīva tirdzniecība ar tām. 1808.gadā Spānijā iebruka Napoleona armija un Spānija zaudēja kontroli pār kolonijām. Tomēr spāņu tauta sacēlās pret Franciju un izcīnīja neatkarību 5 gadu ilgā karā un 1814.gadā Fernando VII atjaunoja Spāniju. 1898.gadā Spānija cīnījās ar ASV par kolonijām un Spānija tās zaudēja. 1931.gadā Alfonso XIII dibināja otro republiku. 1936.gadā notika pilsoņu karš, kurā uzvarēja Republikāņi. 1950.gadā ļoti attīstījās tūrisms un tirdzniecība ar ASV. 1970.gadā Spānija sasniedz visātrāko ekonomisko attīstību Eiropā. 1986.gadā Spānija beidzot pievienojās ES.
…