1. Ģeogrāfija un daba
Cesvaine atrodas Vidzemes augstienes ziemeļaustrumos, Madonas rajonā. Pilsēta ir 511 ha liela teritorija ar plašu lauku teritoriju 180 km uz austrumiem no Rīgas. Kopējā platība – 19 047 ha. Iedzīvotāju skaits 3350 (2007.g.), no tiem 1423 laukos, 1827 - pilsētā. 91% iedzīvotāju ir latvieši. Lielākie lauku centri: Graši, Kārkli, Kārzdaba, Kraukļi. Pilsētas tiesības Cesvainei ir kopš 1991.gada.
Augstākie pauguri ir Ūsiņa kalns (259 m virs jūras līmeņa), kas atrodas pauguriem bagātajā Kārzdabas apvidū, Stradu kalns, Austras kalns u.c. No ziemeļaustrumiem uz dienvidaustrumiem līkumo upe Kuja (77 km). Pilsētas centram cauri vijas Sūlas upe. Teritorijas ziemeļu malā pie Gulbenes rajona robežas tek Tirzas upe. Pie robežas ar Tirzas pagastu atrodas Mazais Virānes ezers. Pārējie lielākie ezeri: Kārzdabas, Kaulačezers, Lūšu, Lielezers, Mucenieku. Pie ezera var rīkot piknikus, celt teltis vai makšķerēt.
Pilsētas apkārtnē atrodami arī vairāki purvi un aizsargājami dabas objekti, kur varēsiet ogot, sēņot un klausīties putnu dziesmās. Piemēram, Čonku purvs, Velna purvs, Sakņupītes purvs, Cesvaines un Grašu parki.
Aizsargājamie dabas objekti: Vaļģu velnakmens, Spruktu ozols, Ozolkalna ozols u.c.
Apmēram 43 % teritorijas (7934 ha) aizņem meži.
Aktīvās atpūtas piekritējiem vasarās šeit iespējams nodarboties ar ūdens tūrismu, ziemā ar zemledus makšķerēšanu un slidošanu. Tūristi, kuri interesējas par vēsturi un arhitektūru, pilsētā var apmeklēt gan Cesvaines, gan Arhibīskapa pilis un pilskalnu, gan arī Šveices māju. Netālu no pilsētas atrodas Nesaules un Rēķu kalni.
…
