1.2. MIKROPROCESORS
Mikroprocesors (microprocessor) ir miniaturizēta datu apstrādes ierīce (parasti mikroshēma), kas veic visas datora procesora funkcijas. Mikroprocesorus plaši izmanto mikrodatoros, tirdzniecības un sadzīves tehniskajās ierīcēs, rotaļlietās utt. (skatīt 4. attēlu)
Mikroprocesora ieviešana 1970. gadā nozīmīgi ietekmēja konstrukciju un CPU veiktspēju. Kopš pirmā mikroprocesora (Intel 4004) ieviešanas 1970. gados un pirmais plašāk pielietotais mikroprocesors (Intel 8080) 1974. gadā, šis CPU modelis gandrīz pilnībā pārņēma visas pārējās centrālās apstrādes vienības izpildīšanas metodes. Lieldatoru un minikompjūteru ražotāji patentēja mikroshēmas attīstības programmas, uzlabojot viņu vecāko datoru arhitektūru, un reizē dotu norādījumu komplektu savienojot mikroprocesorus, kas ļautu savienot ar viņu vecāko aparatūru un programmatūru. Apvienojot ar ienākošiem un plašiem panākumiem, tagad visur esošajos personiskajos datoros termins "CPU" ir lietots gandrīz vienīgi tikai uz mikroprocesoru.
Iepriekšējas CPU paaudzes bija īstenotas kā atsevišķas daļas un daudzas mazas mikroshēmas vienā vai vairākās ķēžu shēmās. No citas puses mikroprocesori ir CPU veidoti ar ļoti mazu skaitu mikroshēmu, parasti tikai vienu. Visā visumā mazāka izmēra CPU ir rezultāts no tā īstenošanas uz vienas plates un tā nozīmē ātrākam pārslēgšanās laikam dēļ fiziskiem faktoriem, piemēram, samazinoties vārtu parazītiskajai kapacitātei. Tas pavēra iespēju sinhrono mikroprocesoru takts frekvencei diapazonu no 10 MHz līdz dažiem GHz. Papildus tam palielinājās iespēju izveidot pārmērīgi mazus tranzistorus mikroshēmās. Sarežģītība un tranzistoru daudzums atsevišķā CPU ir palielinājies dramatiski. Šo plaši ievērojamo tendenci apraksta Mūra likums (skatīt 5. attēlu), kurš pierāda diezgan precīzi CPU pieaugumu un citu mikroshēmu sarežģītību līdz pat dienai.
…
