Research Papers
Business and Law
Economics
Cik dārga ir inflācija un cik izmaksā tās samazināšana?-
Cik dārga ir inflācija un cik izmaksā tās samazināšana?
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 5 | |
1. | Inflācijas būtība | 5 |
2. | Inflācijas veidi | 6 |
3. | Inflācijas izmaksas | 9 |
3.1. | Inflācijas izmasu veidi | 9 |
3.3. | Inflācijas sekas | 11 |
4. | Inflācijas optimālais lielums | 13 |
5. | Fišera efekts | 14 |
6. | Izvēle starp inflāciju un bezdarbu | 15 |
7. | Antiinflacijas politikas izmaksas | 17 |
8. | Vai vajag CB tiekties uz “nulles” inflāciju? | 18 |
9. | Inflācijas problēma Latvijā | 20 |
Secinājumi un priekšlikumi | 20 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Inflācija ir vispārēja cenu līmeņa celšanās un naudas pirktspējas krišanās un kā inflāciju raksturojošo mērvienību lieto patēriņa cenu indeksu (PCI), kurš atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu izlases vērtības maiņu pārskata periodā attiecībā pret iepriekšējo periodu.
2. Vidējais cenu līmenis ekonomikā noved pie naudas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara. Kad CB palielina naudas piedāvājumu, tas izsauc cenu līmeņa pieaugumu. Pastāvīgs naudas piedāvājuma pieaugums noved pie nepārtrauktas inflācijas.
3. Valdība var segt daļu savu izmaksu vienkārši uz jaunas naudas izlaišanas rēķina: kad valdība pārāk stipri aizraujas ar „ inflācijas nodokļa” savākšanu, valstī rodas hiperinflācija, kurai ir graujoša ietekme uz ekonomiku, jo tā deformē dažādu preču cenu un ienākumu savstarpējās proporcijas.
4. Pieprasījuma inflācija rodas, ja pieaug jebkurš no kopējo izdevumu komponentiem, jo tā rezultātā izdevumu pieaugums palielina pieprasījumu tik ļoti, ka tas pārsniedz ekonomikas iespējas ražot un piedāvāt preces un pakalpojumus. Tādējādi veidojas pārāk liels preču un pakalpojumu pieprasījums, bet to piedāvājums paliek nemainīgs. Tā sekas ir cenu līmeņa vispārējs kāpums.
5. Izmaksu inflācija rodas, ja pieaug ražošanas (izejmateriālu un energoresursu ieguves) izmaksas vai samazinās kopējais piedāvājums, jo tas izsauc kopējās piedāvājuma līknes novirzi pa kreisi un uz augšu, kura rezultātā ceļas cenas.
6. Ja pieprasījuma inflācijas variantā cenu celšanās raksturojama kā sekas, tad izmaksu inflācija būtībā ir cēlonis, kas spiež Centrālo Banku emitēt papildus naudu, palielinot tā masu.
7. Mērena inflācija ir vēlama parādība ekonomikā, jo augstākas cenas stimulē piedāvājumu, sekmē ražošanas paplašināšanu un nodarbinātības palielināšanu. Tādējādi mērena inflācija ir ražošanas attīstības un ekonomiskās aktivitātes kāpināšanas sekmētāja.
8. Inflācijas izmaksas pastāv arī tad, ja pilnībā, atbilstīgi inflācijai tiek indeksētas darba algas, pensijas un pabalsti. Inflācijas nodoklis samazina iedzīvotāju reālos aktīvus un palielina „ēdienkartes” izmaksas.
9. Naudas neitralitātes princips nosaka to, ka naudas piedāvājuma izmaiņas ietekmē nominālos, bet ne reālos lielumus. Lielākā daļa ekonomistu ir pārliecināti, ka ekonomikas raksturs ilgtermiņa ir jāapraksta, izmantojot naudas neitralitātes principu.
10. Vienu no naudas neitralitātes principa izpausmēm apraksta Fišera efekts, saskaņā ar kuru palielinot cenu līmeņa pieauguma tempus, arī nominālā procentu likme pieaug, taču reālā procentu likme nemainās.
…
Viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas raksturo ikvienas valsts ekonomiku, ir inflācija. Ja nodarbinātības līmenis atspoguļo ekonomikas dinamiku, tad inflācija norāda uz ekonomikas stabilitāti. Cenas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē ekonomikas stabilitāti. Cenas nav pastāvīgas, tās mainās, bet cenu mainība vēl nav inflācija. Inflācija ir patēriņa cenu pārmaiņas, kas atspoguļo to preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas, kurus cilvēki visvairāk iegādājas vai izmanto jeb tā ir vispārēja cenu līmeņa celšanās un naudas pirktspējas krišanās. Inflācija tiek uzskatīta kā negatīva ekonomiskā parādība, kas samazina iedzīvotāju pirktspēju. Centrālās bankas monetārās politikas galvenais uzdevums ir veicināt labvēlīgus makroekonomiskos apstākļus tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai. Pasaules ekonomiskās attīstības pieredze rāda, ka labākais ieguldījums, kādu monetārā politika var dot ekonomiskās attīstības, nodarbinātības un finanšu stabilitātes veicināšanā, ir zemas inflācijas nodrošināšana. Uzturot cenu stabilitāti, centrālā banka rada stabilu un plānojamu uzņēmējdarbības vidi. Tādēļ vairākums pasaules valstu centrālo banku par savu galveno mērķi ir izvēlējušās zemas un stabilas inflācijas nodrošināšanu ilgtermiņā. Arī Latvijas Bankas monetārās politikas galvenais mērķis saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī [4.]. Taču ir svarīgi izvērtēt un salīdzināt izmaksas, kuras rada mēģinājumi samazināt inflāciju un priekšrocības, kuras tās sniedz. Pētījuma mērķis ir apskatīt inflācijas procesu, tās rašanās iemeslus, sekas un antiinflācijas politiku. Darba mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi: 1) pamatojoties uz pieejamo literatūru, noskaidrot, kas ir inflācija, tās būtība, formas, veidus; 2) noskaidrot inflācijas rašanās cēloņus(pieprasījuma un izmaksu inflācija) un sekas; 3) apskatīt dažādu ekonomistu uzskatus par inflāciju un tās esamību; 4) analizēt sakarības starp bezdarbu un inflāciju; 5) raksturot deflacionāras politikas pozitīvās un negatīvās iezīmes 6) iegūt galvenos secinājumus un sniegt priekšlikumus inflācijas seku samazināšanai
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Inflācija
Research Papers for university23
-
Inflācija
Research Papers for university15
-
Inflācija un tās būtība
Research Papers for university5
Evaluated! -
Inflācija, tās īpatnības Latvijā
Research Papers for university28
-
Inflācija, tās cēloņi un sekas
Research Papers for university12