Nobeigums
Mums ļoti patika strādāt pie šī projektu, jo uzzinājām daudz ko jaunu par cilvēka aci – no kā tā sastāv, kam nepieciešamas tik daudz acs daļu, kā izskatās acābols un no kā tas sastāv, kas spēj mainīt acs lēcas izliekumu, lai varētu uztver tuvumā un tālumā esošus objektus, kāpēc rodas tuvredzība un tālredzība, kā sadzīvot ar to, kā arī, kas nosaka to, kādu krāsu mēs redzēsim konkrētām lietām.
Mūsuprāt, cilvēka acij ir ļoti sarežģīta uzbūve, jo acij ir vairākas daļas, kas sastāv vēl no sīkākām daļām. Nekad nevar paredzēt, kas notiks pēc vairākiem gadiem ar katra indivīda aci, tāpēc vismaz reizi gadā ir jāapmeklē acu ārsts, kurš noteiks, vai acij viss ir kārtībā, arī mēs regulāri apmeklējam okulistu, bet pagaidām, par laimi, nekādas acu problēmas mums nav konstatētas.
Lai saglabātu ilgstoši labu redzi, acis ir arī jāsaudzē – nevajadzētu ilgstoši skatīties uz spilgtu gaismu, ja tas sanāk, tad lietot saulesbrilles, vajadzētu izvairīties no netīrumu, īpaši kodīgu vielu, iekļūšanas acīs, nelasīt tumsā, nesēdēt pārāk tuvu datoram un televizoram, kā arī nesēdēt pie tiem pārāk ilgi, regulāri atpūtināt acis,
Protams, ir vairākas lietas, kurās tikai nedaudz ieskatījāmies vai nelasījām vispār, piemēram, ko redz ārsts, kad tiek veikta autorefraktometrija, kādas vēl ir acu slimības, neskaitot tuvredzību un tālredzību, kā ar tām var saslimt un kā tās ārstēt, kā redzi ietekmē citas slimības, vai mākslīgā acs spēj veikt tādas pašas funkcijas kā īstā, vai maza bērna acs ar kaut ko atšķiras no pieauguša cilvēka acs. Ļoti ceram, ka šos jautājumus izdosies noskaidrot nākamgad, kad turpināsim mūsu iesākto darbu, to papildinot ar jauniem materiāliem.
…
