Cilvēka asinsrite

Visas dzīvnieku šūnas no apkārtējās vides saņem barības vielas un skābekli, bet izdala ogļskābo gāzi un citus vielmaiņas galaproduktus.

Vielu pārvietošanās bezmugurkaulniekos.
Sīkiem ūdensdzīvniekiem, vienšūņiem katra šūna veic tiešu vielu apmaiņu ar apkārtējo vidi. To nodrošina difūzija un plazmatiskās membrānas transporta mehānismi. Šādiem dzīvniekiem asinsrites sistēma nav nepieciešama.
Jūrasliliju un planāriju ķermenim ir masveida uzbūve. Šāds uzbūves tips palīdz iztikt bez asinsrites sistēmas. Jūraslilijām šūnas veido vai nu ārējo kārtu, vai arī gremošanas dobumu. Līdz ar to katra šūna saskaras ar ūdeni un var neatkarīgi no citām šūnām veikt gāzu apmaiņu un izvadīt atkritumvielas. Šūnas, kas veido gremošanas dobumu, ir pielāgotas barības sagremošanai. Šūnas difūzijas ceļā nodod barības vielas arī citām šūnām. Planārijām gremošanas dobums sastāv no trīs zariem, kas caurauž nelielo, saplacināto ķermeni. Lai varētu saņemt pietiekami daudz barības vielu. Katrai šūnai ir jāatrodas kāda gremošanas dobuma zara tuvumā. Arī šūnu elpošana un vielu izvade notiek difūzijas ceļā.
Visiem tiem dzīvniekiem, kuriem ir asinsrites sistēma, sirds pārvieto šķidrumu asinsvados. Ja šķidrums vienmēr atrodas asinsvados, tad tās ir asinis. Ja šķidrums ieplūst ķermeņa dobumā – hemocelā, tad to sauc par hemolimfu – asiņu un starpšūnu šķidruma maisījumu. …